Simptomi – ķermeņa valoda

Jebkurš  simptoms – tā ir zemapziņas valoda, kura izspauž sevi caur ķermeni. Simptomi dot tev signālu par kaut ko, kam tev jāpievērš uzmanība.  Simptoms – tas ir vēstījums, kurš ir uzlicis masku kaut kam dziļākam, ko dotajā momentā cilvēks nevar apzināties un izdzīvot. Ar simptoma palīdzību cilvēks aizsargājas – slēpjas vai uzbrūk. Kāds sev izvēlas šādu taktiku –  ieiet slimībā, apātijā, depresijā, skumjās, augstprātībā, lepnumā….Kāds aizstāvas, uzbrūkot – kļūst agresīvs, aizkaitināms, neiecietīgs. Taktikas izvēli nosaka kāds ir cilvēka psiholoģiskais tips un viņa psihes īpatnības. No kurienes šie simptomi rodas? Viens no iemesliem ir savu vēlmju nepiepildīšana un to apspiešana. Cilvēks nedzīvo to dzīvi, kas viņam ir dota, nepilda to funkciju, kas viņam ir jāpilda, jo priekšā tam stāv uzlikta baiļu siena. Dziļi sirdī vēlējos kļūt par basketbolistu, mamma aizsūtīja uz ekonomistiem, vēlējos kļūt par aktrisi, aizsūtīja mācīties uz šuvējām u.t.t Otrais iemesls –  sevi sakrātās negatīvas emocijas un tāpēc, ka tās nav atradušas izeju (izdzīvotas, izraudātas, izbļautas), tas nāk āra caur fiziskiem simptomiem. Šo emociju saraktā ir –dusmas, aizvainojums, agresija, nepatika pret otru, problēmas ar sevis identifikāciju, sava vēlmju trauka nepiepildīšanas. Dabā tukšumi nepastāv. Tie vienmēr ir piepildīti ar kaut ko, tāpat arī mūsu emocionālā amplitūda alkst pēc sava piepildījuma. Ja tai netiek dota mīlestība, tad tā piepilda sevi ar naidu, ja netiek dota sapratne, tad piepilda sevi ar aizvainojumu u.t.t Ārstējot tikai simptomus,  cilvēks reti izveseļojas. Pats iemesls ir dziļāks un tas nekur nepaliek. Simptoms parādīsies atkal pēc kāda laika, ja ne tādā pašā veidā, tad kādā cita. Tam nav nozīmes, jo pati problēmas sakne netika atrasta un izdzīvota. Uzdod sev jautājumus: Kāpēc es dzīvoju ne to dzīvi, kuru redzu savā iztēlē? Kāpēc es vēl līdz šim neesmu kļuvis par to, par ko patiesībā vēlētos kļūt? Kas man liedz sevi izpaust? Kāds varētu būt manu problēmu iemesls? Ko es vēlos atvērt sevī? Kādas ir manas sajūtas manas problēmas gadījumā? Atbilde ir vienkārša. Tu baidies dzīvot.Baidies uzticēties dzīvei un rezultātā nespēj ieraudzīt tās iespējas, ko tev pasaule katru mirkli sniedz. Dzīvot tā, lai izjustu katru dienu, lai darītu to, kas pa īstam tev sagādā gandarījumu un sniedz apmierinājumu. Nodarboties ar mīļāko lietu, bet ne to, kuru tavā vietā izvēlējās vecāki un ar kuru tu sev vari apmierināt tikai pamata vajadzības. Dzīvot ar mīļoto cilvēku, nevis ar to, kas pirmais patrāpijās ceļā un no bailēm palikt vienam, tu izvēlējies dzīvot ar viņu. Realizēt savus sapņus, radīt projektus, ceļot, mācīties, sasniegt, izzināt, priecāties! Kāpēc tad tā notiek, ka mēs dzīvojam savā abstraktā iztēlē, bet nerealizējam daudz ko reālajā dzīve? Mums traucē bailes no kļūdām un bailes uzsākt kaut ko jaunu. Šis vienkāršais vārds jauc mūsu plānus un bojā mūsu dzīvi. Cilvēks, kurš dzīvo bailēs ir līdzīgs gūsteknim, kas ir sasiets ar virvēm. Ja ilgi turēt savu ķermeni tādā stāvoklī, tad viņš sāk deformēties un cilvēks sāk slimot. Ir maz tādu, kas saprot, ka bailes mūsu dvēselei ir tieši tādas pašas virves ķermeņim. Ja ilgi turēt savu dvēseli bailēs, tad ar laiku viņa pierod pie šiem saspiedumiem un ar smacējošiem stāvokļiem sāk deformēties. Viņa  kļūst par invalīdi, tādu pašu,  kā pats ķermenis.     Tāpēc šajā gadījumā slimība var būt pats labākais, kas varēja notikt tavā dzīvē. Tu taču esi dzirdējis daudz gadījumu, kad tieši smaga slimība izmainīja daudzu cilvēku dzīves. Tas notiek tāpēc, ka slimība viņus ir novedusi gandrīz līdz nāves slieksnim, un tad viņi ir sapratuši, ka zaudēt vairs nav ko un viņi pārstāj baidīties, atsperas no bezdibeņa un uzpeld uz augšu. Viņi nolemj izdarīt to, ko ir atlikuši savu baiļu pēc. Viņi riskē un veic soli uz priekšu. Cilvēki maina darbu, pārbrauc dzīvot uz citu pilsētu, sāk nodarboties ar mīļāko nodarbi, atzīstas mīlestība, atver sev jaunu biznesu, ceļo, kāpj Everesta… Vienvārd sakot viņi beidzot pa īstam sāk dzīvot. Un tā ir uzvara. Kaut vai maziņa, bet uzvara. Un jo vairāk tādu mazu uzvaru būs katram dzīvē, jo vairāk ir iespējamības, ka jūs būsiet spējīgi uzvarēt pa īstam – sākt dzīvot savu Dzīvi. Slimība rezultāta sāk atlaist, pazūd. Viņa ir izpildījusi savu misiju.