Neliela atkāpe…
Es esmu dzimusi nelielā pilsētiņā, kas atrodas 250 km no Rīgas. Līdz 15 gadu vecumam dzīvoju dažādos lauku rajonos, pēc pamatskolas beigšanas pārcēlos dzīvot uz Rīgu. Mana dzīve kardināli izmainījās, kad 27 gadu vecumā aizbraucu strādāt uz ārzemēm. Jau 14 gadus dzīvoju Anglijā. Mana dzimtā valoda ir latviešu valoda, bet vēl bez tās, es brīvi runāju angļu un krievu valodās.
Mans darbs ir mana iedvesma. Strādājot ar cilvēkiem, es jūtos kā zivs ūdenī, lai arī gāju uz to caur ilgu pieredzi un praksi. Savu zināšanu lādi es esmu vākusi kopā un veidojusi vairāku gadu garumā, pastāvīgā darbā ar sevi, meklējot atbildes uz iekšējiem jautājumiem. Tas, ko es nododu jums, ir gala produkts tam, kam es esmu veltījusi vairākus savas dzīves gadus.
Es vienkārši jūtu…
Jau bērnībā es ievēroju, ka man ir neticami augsta jūtība uz cilvēku emocijām. Es jutu cilvēkus, novēroju viņu garastāvokļa maiņas. Nē, es neārstēju cilvēkus ar skatienu vai ar sarunām – es vienkārši viņus jutu. Man pat nav nekādu pārdabisku spēju, es vienkārši protu just cilvēkus. Šī īpatnība man lika domāt, ka daba man nav to devusi vienkārši tāpat, bet kaut kam, kas ir saistīts ar manu dzīves misiju.
Slimība nav ienaidnieks
Lai izprastu sevi, es sāku interesēties par slimību psiholoģiskajiem iemesliem. Slimība man pārstāja būt kaut kas noslēpumains un nekontrolējams, kura uzrodas ‘’no nekurienes’’ un plūst kā vien tai iegribas. Katrai slimībai ir savs iemesls – tā ir mūsu pārdzīvojumu ķēdīte, kuru mēs bieži neapzināmies, bet kura mūs ved pie tā, ka agri vai vēlu slimība sevi izpaudīs. Tā es kļuvu par ‘’Izdziedināties caur atmiņu’’ metodikas speciālistu, kuru apguvu pie profesora Žilberta Reno.
Rezultāti un reālas izmaiņas – tas ir tas, kas interesē manus klientus. Vairākus gadus es strādāju ar dažādiem fiziskiem simptomiem (slimībām). Man izdodas izmainīt cilvēka stāvokli un viņa attieksmi pret ”saslimšanu” tik daudz, ka viņa ķermenis sāk atjaunoties. .
prasmju iegūšana
Tad es sapratu, ka man ir jāapgūst psihoterapija, lai palīdzētu cilvēkiem mainīties tā, kā viņi paši izvēlas. Man ir jāsāk nodarboties profesionāli ar to, kas no sākuma bija kā atbildes meklējumi uz maniem iekšējiem jautājumiem. Lai varētu dalīties ar savām zināšanas ar citiem cilvēkiem, manī uzradās ideja par kursu izveidošanu tiešsaistē, un es to uzsāku 2014. gada, novembrī. Tā bija mana pati pirmā pieredze, uzstājoties lielas auditorijas priekšā (virtuālajā telpā).
Es izmantoju savas zināšanas un prasmes, kad: man to jautā un par naudu.
Šodien es vadu nodarbības/vebinārus un individuālās terapijas tiešsaistē. Terapijas notiek Skype formātā (FB mesenģeris). Pieredze ir parādījusi, ka strādājot tiešsaitē, kvalitātē ir tādā pašā līmenī kā strādājot klātienē. Rezultāti ir neatkarīgi no terapijas formāta, bet no instrumentiem, kurus pielieto terapeits.
Kāpēc es ar šo visu nodarbojos?
Mana atbilde ir ļoti vienkārša – tāpēc, ka es varu, gribu un man tas ļoti patīk. Man tas izdodas bez piepūles, un es nevaru iedomāties savu dzīvi bez grāmatu lasīšanas, bez pilnveidošanās, bez zināšanu krāšanas un nodošanas tās tālāk citiem. Es nevaru iedomāties savu dzīvi bez darba ar saviem klientiem, bez darba pašai ar sevi. Šī ir tā sfēra, kurā mana interese nekad nav zudusi. Šī ir tā sfēra, kurā es varu darboties 24 stundas diennaktī, un man nav vajadzīgas brīvdienas vai atvaļinājums. Man vienkārši patīk tas, ko es daru.
Ceļš pie sevis
Es esmu laimīga, jo esmu atradusi savu dzīves nodarbošanos. Es sapratu, ka visa dzīves pieredze man palīdzēja atvērt sevi – es gāju uz turieni, kur man bija nepieciešams iet. Es gāju, lai atrastu savas DZĪVES JĒGU un turpinu palikt uzticīga šim ceļam. Tagad mans galvenais dzīves likums ir – godīgums, jo no tā viss sākas. Godīgums katrā manā ķermeņa šūniņā un apziņā. Es esmu priecīga, ka tieši tagad, šajā minūtē, mūsu ceļi ir krustojušies. Vai tas būtu tikai uz mirkli vai uz ilgāku laiku – tas mani priecē.
