Ar ko es strādāju?
Pamata stāvoklis, ar kuru es strādāju ir jebkādi psihosomatiskie simptomi, VD, trauksme, panikas lēkmes, alerģijas un dažādas sāpes (emocionālas un fiziskas). Sāpe, kura ir iešūta atmiņas mehānismā, iezīmogota, ielīmēta dziļi cilvēkā. Tā sāpe, kura neļauj virzīties uz priekšu, liekot pastāvīgi skatīties atpakaļ. Tā sāpe, kura aizēno apziņu. Tā sāpe, caur kuru mēs PIEŅEMAM LĒMUMUS, tā sāpe, caur kuru mēs VEIDOJAM vai NEVEIDOJAM attiecības. Tā sāpe, caur kuru mēs VEIDOJAM SAVU DZĪVI. Tā sāpe, kura izveidoja negatīvo dzīves scenāriju.
Es protu neitralizēt šo sāpi, novākt iemeslu, atrodot negatīvo scenāriju, kurš uztur simptomu (problēmu). Pamata barjera mūsu brīvībai ir – zvērests, kuru mēs esam sev devuši, vēl neapzinātā vecumā, kā mēs dzīvosim savu dzīvi. Pie kādiem noteikumiem mēs varam izdzīvot šajā pasaulē? Kā reaģēsim uz dzīvi? Šo visu mēs pieņēmām vēl pavisam agrā bērnībā un pēc tam pa dzīvi spēlējam šo zemapziņas spēli. Mēs nevis dzīvojam, bet visu laiku reaģējam ar vienu un to pašu reakciju, caur vienu un to pašu scenāriju.
Kā tas notiek? Lai izvairītos no sāpēm, mūsu zemapziņa izveido aizsardzības programmas, kuras mēs saucam par DZĪVES SCENĀRIJIEM. Cilvēks savos scenārijos dzīvo automātiski. Neapzinoties tos. Lai izbēgtu no sāpēm, viņš izpilda automātiskas darbības, pašam nezinot, kāpēc; tā rezultātā viņš zaudē savu brīvību un iespēju realizēties. Es piedāvāju iziet šo sevis atbrīvošanās ceļu, lai pats vari kļūt par savas dzīves autoru. Visas Tavas attiecības ar – vecākiem, partneri, bērniem, kolēģiem un draugiem ir izveidotas pēc šī scenārija. Tu pats neapzināti izveido sev apkārt tādus apstākłus, lai dzīvotu šajā scenārijā. Tev liekas, ka pret tevi netaisnīgi izturas, bet tu pats neapzināti radi šos apstākļus, jo tie ir vajadzīgi tavam negatīvajam scenārijam. Atbrīvoties no šī negatīvā dzīves scenārija, kuru Tu pieņēmi bērnībā tevi attur viens solis – lēmums to izdarīt.
Šie scenāriji ne tikai vienkārši dzīvo cilvēkā, bet arī ietekmē to, kā viņš uztvers realitāti. Negatīvo scenāriju izstrāde dod spēju redzēt realitāti – pasaules karti,- tādu, kāda tā ir. Izstrāde atgriež atpakaļ cilvēkam to enerģiju, kura līdz šim bija nobloķēta, jo tika atdota, lai izbēgtu no dziļākām sāpēm. Pielietojot noteiktas tehnikas, mēs atrodam negatīvos scenārijus un cilvēka pašsajūta pakāpeniski sāk mainīties.
Cilvēkam ir kāda izpausme, neapzināta reakcija, kuru viņš neredz un neapzinās. Un cilvēkam ir daudz situāciju, kurās šī reakcija izpaužās. Terapijās mēs atrodam, kad ‘’tas’’ pirmo reizi notika, kad psihe pirmo reizi šo reakciju sevī nofiksēja. Pēc tam mēs atrodam, kādēļ šī reakcija nofiksējās psihē. Pēc tam mēs atrodam pašu scenāriju, kurš uztur cilvēka problēmu. Pēc tam jau cilvēks pats, patstāvīgi maina šīs reakcijas, kas nozīmē, ka arī visās parējās situācijās šī reakcija automātiski mainās. Uzreiz pēc seansa klients veic testu, lai pārbaudītu, vai reakcija ir aizgājusi vai nē. Ja ‘’uzpeld’’ augšā vēl kas dziļāks, tad mēs strādājam ar to nākamajā terapijā.
Izstrādē tiek izmantotas dažādas metodes un transformējošas tehnikas – reakciju, instinktu, sajūtu, scenāriju un lēmumu izstrādei, lai atrastu un redaktētu pašu pirmo reakciju, kura ir šo problēmu izveidojusi, un tās vietā iestrādātu jaunu reakciju. Galvenā metode, kuru es pielietoju savā darbā – intuitīva jušana.
Negatīvā scenārija izstrādes ieguvumi:
Pēc izstrādes notiek to resursu atbloķēšana, kuriem pieeja bijusi bloķēta. Cilvēkam atgriežas vairāk enerģijas, kura palīdz veikt dažādus izrāvienos dzīvē, gūt panākumus, atbrīvoties no problēmām. Visas izstrādātās taktikas un bēgšanas stratēģijas no pirmās traumas (nevēlamie uzvedības modeļi un reaģēšana) pakāpeniski sāks pazust, jo tiem vairāk netiks dota enerģija, kura tos uzturēja. Cilvēks sāk kļūt brīvāks sava uzvedībā un izpausmē.
Cik terapijas vajag?