Simptomi – apspiestās emocijas.

Visi veģetatīvās distonijas (VD) simptomi, kurus jūs saucat par slimību, patiesībā nemaz nav simptomi, tāpēc jūs visu laiku meklējat slimību, kura neeksistē. Visi simptomi – tās ir jūsu apspiestās emocijas. Emocijas pārņem visu jūsu ķermeni. Jūsu galvas reiboņi – tās ir emocijas, jūsu sāpes – tās ir emocijas, svīšana – tās ir emocijas.

Jūs reaģējat uz simptomu ar bailēm, ka tas, ko jūs pirmo reizi piedzīvojat, arī ir tas, kas jūs visvairāk baida; simptoms var uzrasties atkal, t.i., jūs dzīvojat gaidīšanas bailēs, un šīs bailes noved jūs pie tā, ka konkrētais simptoms tik tiešām uzrodas atkal – kā notikums, kas apstiprina jūsu gaidītās bailes.

Nākamais, kas notiek, – tā ir jūsu reakcija. Un kāda tad ir jūsu reakcija uz bailēm no bailēm ? Bēgt, sastingt, sarauties.., izbēgšana. Piemēram, jūs izvairāties no tā, lai jums būtu jāiet ārā no mājas, jo tur it kā ar jums kaut kas slikts varētu notikt, izvairāties iet uz darbu, jo tur ar jums kaut kas slikts varētu notikt, kaut gan aiz tā ir nevis VD simptomi, bet iekšējie konflikti, kuru dēļ jūs izvairāties, lai tos nejustu, – nepārliecinātība par sevi, bailes, ka nespēsiet izdarīt perfekti savu darbu, bailes, ka ar jums darba vietā var kaut kas notikt, piemēram, panikas lēkme, bailes, ka kolēģi ieraudzīs jūsu trauksmi. Mēģināt izbēgt no situācijas, kura jūsos izsauc trauksmi Jūs tādā veidā mēģināt pretoties šīm sajūtām, bet šī pretestība tikai vēl vairāk pastiprina sākotnējo spiedienu. Aplis noslēdzas, un jūs atkal iekrītat šajā apburtajā lokā.

Kāda ir atšķirība starp stāvokli “bailes no bailēm” un no uzmācīgajiem domu stāvokļiem? Stāvoklī “bailes no bailēm” jūs pielietojat izbēgšanu, bet uzmācīgos baiļu stāvokļos jūs cīnāties pretī uzmācīgām idejām. Cilvēks baidās, ka aiz uzmācīgām idejām ir kaut kas vairāk, – ka viņš it kā varētu realizēt dzīvē savas krimināla rakstura idejas, ka viņš varētu kādam citam vai pats sev kaut ko ļaunu nodarīt. Viņš nejūt vairs “bailes no bailēm”, bet bailes pats no sevis, no savas rīcības.
Tas, kurš pielieto stratēģiju “bailes no bailēm”, baidās, ka ar viņu var kaut kas notikt, un tas, kam ir uzmācīgie stāvokļi, savukārt baidās, ka viņš pats var kādam kaut ko izdarīt.
Jebkuras pārliecības apspiešana un cīņa ar to tikai vēl vairāk pastiprina spriedzi. Jo vairāk jūs kaut kam pretojaties, jo vairāk tas jūs nomāc. Pretošanās vietā var atnākt uz terapiju un atrast, no kā jūs bēgat un kam jūs pretojaties.

Iluta Repule – Psihosomatikas terapeite