Mājas BIBLIOTĒKA VEĢETATĪVĀ DISTONIJA Panikas lēkmju analīze.

Panikas lēkmju analīze.

Apmēram 14% mūsu planētas iedzīvotāju cieš no panikas lēkmēm, fobijām, dažādām bailēm un uzmācīgām domām. Tūkstošiem cilvēku apmeklē dažādus ārstus, psihologus, ekstrasensus, dziedniekus, bet tikai maza daļiņa no tiem, kas ir cietuši no panikas lēkmēm, spēj atbrīvoties no šiem smagajiem psiholoģiskajiem stāvokļiem. Ja tu esi viens no viņiem, tad zini, ko tik visu tu neesi darījis, lai atbrīvotos no panikas lēkmēm, bailēm u.c., bet rezultātā esi ieguvis tikai īslaicīgu viegluma sajutu. Tu tērēji savu naudu, spēkus, laiku tam, lai tikai atbrīvotos no šīm ciešanām, bet tā arī nespēji pilnībā atbrīvoties no panikas, fobijām vai uzmācīgām domām. Ik pa laikam tu domā par to, lai tikai atkal neizjustu to, ko tev nācās izjust iepriekš. No kurienes panikas lēkmes, fobijas un uzmācīgās domas rodas? Kādi ir to iemesli, funkcija? Kas ir šie cilvēki, kuri cieš no tādiem stāvokļiem un kāpēc? Vai panikas lēkmes un fobijas ir slimība? Kādu funkciju izpilda baiļu, trauksmes un panikas lēkmju stāvoklis? Kāpēc psihoterapija nav pārāk efektīva, lai atbrīvotos no bailēm? Par to visu tālāk rakstā.

Kas ir panikas lēkme?

Panikas lēkme ir neizskaidrojama, mokoša trauksmes lēkme, kas sev līdzi nes bailes kopā ar dažādiem somatiskiem simptomiem vai, vienkāršāk runājot, saspringumi dažādās ķermeņa vietās. Panikas lēkmju simptomi: sirdsdarbības paātrināšanās, baiļu sajūta, sasprindzinājums ķermenī, kamols kaklā, smaguma sajūta krūšu rajonā, apgrūtināta elpošana, karstuma vai aukstuma sajūta, reiboņi, slikta dūša, asinsvadu spazmas, pulsācija galvā, drebuļi, smaguma vai sausuma sajūta acīs, miglaina redze, paaugstināta roku svīšana vai sajūta, it kā durstītu ar adatām rokās un kājās, un daudzi citi simptomi. Var būt arī sajūta, ka tu atrodies kā miglā, ka tas viss nenotiek ar tevi, un jau no šīs domas vien tev sākt palikt bail. Tava sociālā dzīve sāk palikt ierobežotāka, introvertāka, parādās bailes sarunāties ar nepazīstamiem cilvēkiem, parādās trauksmainas domas, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, cilvēki pēkšņi var ieraudzīt, kā es jūtos, manus iekšējos stāvokļus. Ko viņi par mani padomās? Sāk palikt bail iziet uz ielas, braukt sabiedriskajā transportā vai iet ar draugiem izklaidēties, – tas kļūst par īstām mocībām, nerunājot nemaz par to, lai atrastos daudzu cilvēku uzmanības centrā. Vēlme ceļot pārvēršas par bailēm no ceļošanas. Pazīstama situācija? Varbūt tev ir parādījušās domas, ka tu slimo ar kādu mistisku, neārstējamu slimību? Varbūt arī tu, tāpat kā visi pārējie, kas cieš no šiem stāvokļiem, gāji pie ārstiem, lietoji dažādus medikamentus, bet neko citu kā īslaicīgu apmierinājumu un blakusefektus nesaņēmi? Trauksme un bailes no panikas tāpat arī palika, vecie paņēmieni un tabletes vairs nepalīdz. Pievēršanās sportam un fiziskajām nodarbēm tāpat nepalīdz, jo problēma slēpjas pavisam citur.

Vai panikas lēkmes, VD, fobijas un bailes ir slimība?

Atbilde – nē. Tā nav slimība, tāpēc medicīna šeit ir bezspēcīga. Panikas lēkme ir psiholoģiska reakcija nevis uz ārējiem kairinātajiem, bet uz savu iekšējo iedzimto īpašību apspiešanu. Lai to paskaidrotu, ir jāpaskatās uz kopējo tā cilvēka portretu, kurš cieš no panikas lēkmēm. Tu noteikti esi ievērojis, ka ne visi cilvēki cieš no tām, un ir cilvēki, kas vispār nesaprot, kas tas ir? Pat bērni, kas auguši vienā ģimenē un ieguvuši vienu un to pašu audzināšanu, realitāti uztver pavisam atšķirīgi. Tas, kas interesē, baida un uztrauc tevi, viņus neuztrauc. Lai izjustu panikas lēkmes, bailes un citus līdzīgus stāvokļus, ir jābūt noteiktām iedzimtām psihes un rakstura īpatnībām. Piemēram, ļoti jūtīgai nervu sistēmai, spilgtai iztēlei, paaugstinātai emocionalitātei un tēlainam domāšanas veidam. Tādas īpašības nepiemīt visiem. Ar šīm īpašībām ir apveltīti cilvēki, kuriem ir emocionālais vai tēlainais intelekts. Par tiem šeit Tā ir iedzimta spēja uztvert pasauli caur emociju, jūtu un tēlu prizmu. Tā ir spēja ieraudzīt visu detalizēti, atšķirt dažādu krāsu ēnas. Atšķirt apmēram 40 dažādus melnās krāsas toņus. Sajust visniecīgākās garastāvokļa izmaiņas citos cilvēkos. Tā ir spēja uztvert realitāti radoši. Ļoti bieži cilvēki, kas cieš no panikas lēkmēm, ir – mākslinieki, fotogrāfi, dizaineri, aktieri, mūziķi un citi radoši cilvēki. Daudzi jūt līdzi bezpajumtniekiem, dzīvniekiem, slimiem bērniem, piedalās Zaļo kustību organizēšanā. Tie ir tie, kas, skatoties filmas par mīlestību, raud, tie, kuru acis ir plaši atvērtas, nedaudz staro no siltuma, tie, kuri ir ļoti uzņēmīgi pret dažādām spēcīgām smakām. Tie, kas ļoti bieži saka, ka skaistums glābs pasauli, mīlestība ir pats galvenais, dievīgi vai – tieši pretēji – fui, šausmas, bailes, baisi u.c. Katrs vārds ir iekrāsots ar kādu emociju. Tāds cilvēks dzīvo ar emocijām, jo tās viņa dzīvei ir ļoti nepieciešamas. Tad, kad cilvēks izjūt emociju trūkumu, viņš cenšas tās iegūt, skatoties šausmu filmas, trillerus, lasot šausmu stāstus, pastaigājoties pa kapsētu, lai izbaudītu asas sajūtas. Vai arī pretēji – patoloģiski izvairās no tādām filmām vai sarunām par nāvi vispār. Tiecas vairāk skatīties melodrāmas vai filmas ar labām beigām. Vienā vai otrā gadījumā, cilvēks piepilda sevi ar to, kā viņam pietrūkst, – ar emocijām. Tēlainajam vai emocionālajam intelektam ir tieksme ticēt visam pārdabiskajam. Tā var būt māņticība, lāsti vai paša fantāzijas. Spēja fantazēt ir ļoti raksturīga emocionālajam intelektam. Tieši tāpēc panikas lēkmes/bailes visbiežāk paradās vēl pirms “traumējošās” situācijas. Pēc stundas ir jāiet ārā, un tu jau sāc izjust pirmos panikas simptomus, ka tur, ārā, ar tevi kaut kas varētu notikt, ka tu varētu nokrist, un kā tas izskatīsies? Ko citi cilvēki par tevi padomās? Un ja nu neviens tev nenāk palīgā…

Kāda ir saikne starp emocionālo intelektu un panikas lēkmēm?

Šī ir tiešā saikne ar to, ka mēs vienmēr baidāmies no tā, ko patiesībā vēlamies. Šeit ir svarīgi to izprast nevis burtiskā veidā, bet daudz dziļāk. Panikas lēkmes rodas tad, kad iedzimtās īpašībās netiek realizētas, kad emocijas ir apspiestas, neizteiktas un nerealizētas dzīvē. Tas atgādina gremošanas procesu. Ja no organisma netiek izvadīts, piemēram, urīns, organisms sāk izjust nepatīkamas sajūtas. To pašu var teikt par emocijām, tikai ar vienu vien atšķirību, – ja tu kaut kādu iemeslu dēļ apspied savas emocijas un nerealizē savu emocionālo intelektu, tad organisms to dara pats caur panikas lēkmju izdzīvošanu. Vienkāršāk sakot – panikas lēkmju funkcija ir ļoti būtiska un noderīga. Ir svarīgi to apzināties. Problēma nerodas tāpēc, ka tev ir panikas lēkmes, bailes, VD (tas viss patiesībā ir viens un tas pats, proti, – bailes); problēma rodas tad, ja tev ir pārliecība, ka tā nav jābūt, ka tas ir slikti un nepareizi, ka no tās ar steigu jātiek vaļā. Tieši šajā stadijā arī rodas panikas slēgtais aplis – rodas panikas lēkme, kas tiek izdzīvota ar spēcīgu pretošanos, izbēgšanu un pārliecību, ka tā nav jābūt. Šīs domas savukārt atkal no jauna veido panikas lēkmi, kas savukārt atkal izveido jaunu saikni ar pretošanos tam, kas ir.

Kas notiek tālāk?

Jūs sākat internetā meklēt dažādus forumus, kas ir veltīti tieši šiem stāvokļiem, atrodat tur bēdubrāļus un māsas, savāciet sev dažādu informāciju, sākat to pārdomāt savā prātā, arvien vairāk un vairāk pārliecinot sevi, ka jūs esat slims, un jūs pats ticat tam. Kaut kādā brīdī jūs pat iegūstat izdevīgumu no šiem stāvokļiem, – rodas žēlums pret sevi un vēlme, lai jūs pažēlo, jūt līdzi un saprot jūs.

Kāpēc klasiskā psihoterapija bieži ir neefektīva?

Pastāv simtiem dažādu terapiju, kas strādā ar panikas lēkmēm, bailēm u.c. Psihoterapeita uzdevums ir panākt, lai jūs izmainītu savu attieksmi pret dzīvi, baudītu to. Palīdzēt jums iemācīties izprast sevi, realizēt savas iedzimtās spējas. Kad jūs izmantojat psihoterapiju, lai no kaut kā atbrīvotos, tad šajā gadījumā tā ne vienmēr spēj jums palīdzēt. Ja jūs ticēsiet, ka panikas lēkmes, bailes un trauksme ir kaut kas slikts, no kā ir jātiek vaļā, tad jums nepalīdzēs nekādas terapijas. Arī pašu medikamentu lietošana ir tikai viens no izbēgšanas veidiem. Zāles šeit nepalīdzēs. Kāpēc? Tāpēc, ka panikas lēkmes ir nevis slimība, bet gan signālreakcija, kas parāda jums jūsu neizpaustās jūtas un emocijas. Nevajag ar tām cīnīties, vajag apzināties to funkciju. Padomājiet, kā var cīnīties ar kaut ko, ja neizprot, kas tas tāds ir? Tāpēc arī ir vajadzīga sistēmiskā psihoterapija, lai apzinātos sevi un savus iekšējos stāvokļus, savas domas, to, kā tās veidojas un no kurienes tās rodas. Kas patiesībā ir zem šīm “negatīvajām domām”? Kā jūs domājat, kas ir labāk – cīnīties ar sevi vai izprast savas iekšējās sajūtas? Panikas lēkmju iemesls ir – nerealizētu iedzimto īpašību rezultāts. Bēgšana no sevis neatrisinās šos stāvokļus. Pietiek sevi mocīt ar eksperimentiem un gaidīt, ka vienu dienu beigsies lēkmes, trauksme, bailes, un tad jūs beidzot varēsiet sākt dzīvot… Šī ir vienīgā dzīve, kas jums dota, un citas dzīves jums nebūs! Cik labi ir izjust dzīvi visā tās pilnībā! Just baudījumu no tā, ka vējš iepūš sejā, kaut kur putniņš čivina, kaut kur vējš spēlējas ar koku lapām. Just baudu vienkārši no tā, kas notiek te un tagad. Ja jums ir apnicis dzīvot to dzīvi, ko dzīvojat tagad, tad piesakieties uz konsultācijām, rakstot privāti, un pārstājiet ciest. Esiet laimīgi jau tagad!

paDalies ar draugiem

KOMENTĀRI

Komentāru vēl nav

KOMENTĒT ŠO RAKSTU

Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Comment:

Uz augšu