Ķermeņa izdzīvošanas programmas.

Nevienam nav noslēpums, ka mūsu ķermenis katru sekundi reaģē uz notiekošo.  Ķermenis izdzīvo mūsu dzīvi kopā ar mums – baidoties, sastingstot, sasprindzinoties, bēgot. Ķermenis kontrolē elpošanas biežumu, kad mēs uztraucamies, tas sastingst pie bailēm, notrīc pie pārbīļa, vēlas atvemt, ja nespēj kaut ko sagremot. Tajā laikā visi orgāni un visa sistēma ir iekļauta procesā, tāpēc, ka bioloģijas uzdevums ir – mūsu izdzīvošana. Bioloģijai nav funkcijas analizēt – tā reaģē. Reaģēt tai palīdz tās programmas, kuras ir ielādētās ‘’iekšējā programmā’’. Ielādētas tās tur tika miljoniem gadu, tāpēc tagad tās izpilda perfekti savu lomu. Slimība arī ir viena no tādām programmām. Tā ir reakcija uz notiekošo.

Dzenoties pakaļ izdzīvošanai, cieš kvalitāte. Mums tas varētu ļoti nepatikt, bet ķermenim ir sava loģika. Tas mēģina pakārtoties zem notiekošā, tā, kā tas ir iemācījies evolūcijas attīstības procesā. Dabā katrs atsevišķs organisms nav tik vērtīgs, kā visa sistēma kopā. Tāpēc upurējot kādu daļiņu, tā sasniedz daudz globālākus mērķus – sistēmas izdzīvošanu.  Tas var likties ļoti nežēlīgi attiecībā pret cilvēkiem – bet šis ir jāsaprot, lai izprastu slimības shēmu. Apzinoties, kā strādā mūsu ķermenis un smadzenes var izsekot, kāds signāls ieslēdza slimības programmu, ar kādu mērķi šī programma vēl līdz šim ir aktīva, kādā stadijā tā ir tieši tagad. Tas palīdzēs atslēgt programmu vispār vai arī atvieglot tās iedarbību.   Vairāk informācijas par šo programmu mehānismu šeit