Mājas BIBLIOTĒKA PSIHOSOMATISKIE SLIMĪBU IEMESLI Bioloģiskie un psiholoģiskie konflikti.

Bioloģiskie un psiholoģiskie konflikti.

Bioloģiskie konflikti atšķiras no stresa, tāpēc, ka tie uzrodas NEGAIDĪTI un aizskar VISU organismu, kurā psihe ir tikai viens no komponentiem. No bioloģiskā redzes viedokļa “negaidīti” nozīmē – cilvēks bija nesagatavots kādam notikumam. Viņš neparedzēja, ka kaut kas tāds notiks. Viņš nezināja, ka šai nesagatavotībai var būt smagas sekas. Lai cilvēks izdzīvotu šajā neparedzētajā krīzes situācijā, nekavējoties tiek ieslēgta NOZĪMĪGA SPECIĀLĀ PROGRAMMA, kura tika izveidota šai konkrētai situācijai. Medicīnā to sauc par slimību. Dabā nav tāda jēdziena. Viss ir izdzīvošana. Lai saprastu šo vārdu dziļo nozīmi, ir jāapgūst tās zināšanas par kurām medicīna nezina (jeb to nav izdevīgi zināt).

Pašā konflikta izveidošanas momentā (cilvēkam tā bija ļoti sāpīga situācija un viņš nezināja, kā ar to tikt galā), psihe asociē notikumu ar konkrētu BIOLOĢISKU KONFLIKTU. Šī saikne notiek pilnībā neapzināti. Tā ir mūsu zemapziņā. Tā cilvēkam paliek nezināma tik ilgi, kamēr neuzrodas simptoms. Šîs situācijas sekas (simptomi, slimības) var uzrasties pat pēc 6 mēneši, gada vai desmit. Nav noteikta laika posma. Tāpēc arī cilvēks nespēj sasaistīt vienu ar otru.

Piemēram, pēkšņs cilvēka zaudējums var tik uztverts kā bioloģisks “zaudējuma konflikts” un var tik uztverts kā “šķiršanās” konflikts. Šajā gadījumā fiziskie simptomi būs dažādi. Terapijas laikā mēs smalki pētām – kas notika, kad notika, kā cilvēks šo notikumu uztvēra. Atrodam konkrētu epizodi, kad simptoms tika ieslēgts, un ar speciālām tehnikām to izslēdzam. Pēc tam cilvēks ieiet atjaunošanās stadijā. Viņa ķermenis sāk atgūt zaudētos resursus.

Dabā tādi konflikti tiek ātri aizvākti. Zvēri “necepjās” par to, ka kāds viņam uzkāpa uz kājas. Bet par cik, mēs cilvēki esam atsvešinājušies no dabas, tad mēs varam ciest no tādiem konfliktiem, kurus sauc par “teritorijas konflikti”, “uzbrukuma konflikti”, “seksuālie konflikti”, “pamestības konflikti”, “zaudējuma konflikti” utt. Šie konflikti turpinās diezgan ilgu laiku. Cilvēks dzīvo tajos. Viņš, protams, pats to neapzinās. Viņš nesaprot sava ķermeņa valodu. Nesaprot, ka slimība parāda priekšā, kas dzīvē ir noticis ne tā. Kas ir jāatrisina. Viņš iet un sevi indē, griež, dedzina utt.

Bioloģiskā konflikta pieredze ir iedzimta. Tā tiek pārvaldīta tieši ar to pašu smadzeņu daļiņu, kura koordinē atbildi uz konfliktu. Kā mūsu psihe uztver šo konfliktu – tas tiek noteikts ar bioloģisko situācijas vērtējumu. Mūsu pārliecības, mūsu vērtības, mūsu kultūras vide un daudzi citi faktori. Mūsu situācijas interpretācija. Pārliecības pašas par sevi nevar aktivizēt slimību, jo slimība nav “disfunkcija, novirze” vai kaut kas cits briesmīgs. Slimībai vienmēr ir sava jēga, un tā ir cilvēka dzīves notikumu uztvere.

Nāciet un atveriet to iekšējo pasauli, kura ir zem jūsu fiziskiem simptomiem.
Iluta Repule – Psihosomatikas terapeite.

paDalies ar draugiem

KOMENTĀRI

Komentāru vēl nav

KOMENTĒT ŠO RAKSTU

Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Comment:

Uz augšu