Par lieko svaru. Seši iemesli, no kuriem veidojas liekais svars.

Par lieko svaru. Seši iemesli, no kuriem veidojas liekais svars.

Es savā praksē nodarbojos ar to, ka mēs meklējam, kāds emocionālais konflikts slēpjas zem liekā svara.

Šī informācija ir jāzina katram cilvēkam, kurš jebkad ir saskāries ar svara problēmām. Sabiedrība liekā svara problēmu mēģina risināt ar dažādām diētām, vingrinājumiem un tā tālāk. Es nesaku, ka tā ir nepareiza pieeja, jo saprotams, ka kaut kas jau no tā visa strādā: protams, ka jāēd ir pareizi, jānodrošina sev pietiekamas fiziskas aktivitātes, bet, ja paskatāmies dziļāk? Ja ieskatīsimies pašos mūsu bioloģijas dziļumos, tad mēs ieraudzīsim, ka ir noteikti iemesli, kāpēc cilvēkam uzrodas šāda veida problēmas.

Attiecībā uz lieko svaru – šī problēma ir kompleksa. Ja mēs zinām, kādi neatrisināti konflikti ir pamatā tam vai citam stāvoklim, kurš aktivizē noteiktu bioloģisko programmu un atbilstošas tās izpausmes, tad mēs spējam pārprogrammēt šo stāvokli.

Pārprogramēšanas ideja ir diezgan vienkārša – vajag nomainīt emocionālo fonu un aizvākt iemeslus, kuru dēļ cilvēks cieš no liekā svara.
Pat tad, ja, mēs sakām, ka liekais svars ir tiem cilvēkiem, kuri daudz ēd – arī tam, ka cilvēks daudz ēd, ir savs noteikts iemesls.

Nez kāpēc dažiem cilvēkiem nav tādas tieksmes “iemest” sevī kādu lieku kilogramu ēdiena, bet kādam šī tieksme ir, un mēs visi to ļoti labi zinām.
Šeit tas pat nav pašdisciplīnas jautājums, vai, kā mēs bieži dzirdam – “Saņem taču sevi rokās!”

Ja jums ir šāda problēma, tad par visiem 100 procentiem ir ieslēgusies kāda zemapziņas programma un darbojas vēl līdz šim brīdim, jo nav tikusi atslēgta.
Šī programma varēja ieslēgties pat tajā laikā, kad jūs vēl bijāt mammai vēderā. Jo bērna izdzīvošana ir atkarīga no viņa vecākiem. Tāpēc mūsu bioloģija ir tā iekārtota, ka mēs konfliktus varam arī pārmantot.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka bērns pēc tam visu dzīvi nodarbojas ar šī konflikta atrisināšanu, kur vārds “atrisināšana” ir pēdiņās.

Tātad liekais svars – tā ir noteikta bioloģiska programma, kura ir nepieciešama mūsu izdzīvošanai, un “izdzīvošana” šeit ir domāta simboliski, metaforiski, jo – mūsu smadzenes neatšķir reālo no izdomātā, tām viss ir viens un tas pats.

Ja mēs iedomājamies mūsu dzīvi kā aisbergu, tad augšējā daļa, tā, kura ir virs ūdens, ir mūsu tagadnes dzīve. Tad, ja cilvēkam ir kāda problēma (šajā gadījumā liekā svara problēma), tad tā ir izsaukta ar kādiem pagātnes konfliktiem, bet caur kādu pārdzīvojumu, kurš notiek cilvēka dzīvē tieši tagad. Bet, ja mēs mēģināsim atrisināt liekā svara problēmu, tikai “cīnoties” ar pašreiz esošajiem simptomiem, tad, kā daudzi no jums jau zina, tas viss ne īpaši labi palīdzēs. 
Liekais svars neuzrodas vienkārši tāpat, bet noteiktu iemeslu pēc. Un šie iemesli jau atrodas tajā daļā, kura ir ”zem ūdens”. Kuru mēs neapzināmies un neredzam, jo, ja mēs to redzētu, tad mums šīs problēmas nebūtu. Tāpēc šos iemeslus vajag atrast, un pēc tam ar noteiktām tehnikām izstrādāt. 
Izņemt tos ārā no bezapziņas līmeņa, un izcelt uz apzinātības līmeni.

Savās terapijās es strādāju ar cilvēka pagātnes pieredzi, ar dzīves cikliem, ar programmēšanas fāzi, ar laiku, kad mēs vēl atradāmies mammai vēderā, kā arī ir jāpaskatās uz savu dzimtas koku. Jo konfliktus mēs varam pārmantot ne tikai no saviem vecākiem, bet no vēl senākām paaudzēm. Tēma par iepriekšējo paaudžu ietekmi tagad kļuvusi īpaši populāra pēc Berta Helingera metodes iepazīšanas. Strādājot ar šo metodi, kļūst skaidrs, kāda mūsu problēma no kurienes varēja atnākt.

Vīrieši un sievietes pieņemas svarā dažādi. Vīriešiem parasti pirmais uzrodas vēders, uzrodas, rupji sakot, tāda“puza”. Protams, ir arī citi varianti, bet es to paņēmu pēc vidējās statistikas.

Mēs neskatīsim šeit to gadījumu, kad vīrietis dzer pa pieciem litriem alus katru dienu, un tāpēc viņam uzaug liels vēders. Vēders uzrodas tad, kad cilvēks uzņemas atbildību – par ko? Par ģimeni, par dzīvi – par to, kā tikt galā ar dzīvi, par dzīves spēku. Bet kur atrodas dzīves spēks? Vēderā. Ja mēs paskatāmies krievisko tulkojumu vārdam “vēders”(život), tad tas ir no vārda “žizņ – dzīve”. Tātad vēders un dzīve ir viens un tas pats. Jo parasti, kad mēs nobīstamies, mēs saķeram vēderu. Jo tur ir mūsu dzīve. 
Sieviete parasti svarā pieņemas zemāk par jostasvietu – gurni, kājas, protams, vēders arī. Bet, ja tas ir, tad pēc izmēriem tas ir mazāks nekā vīriešiem.

Protams, daudzi noraksta lieko svaru uz lēnu vielmaiņu. Taču tas arī ir tikai simptoms. Kādi tad ir liekā svara konflikti? Kāpēc cilvēks pieņemas svarā?

Šajā rakstā es pastāstīšu par sešiem konfliktiem, lai jums rastos priekšstats par to, kāpēc cilvēks pieņemas svarā.

Lūk, konflikti, kuri noved pie liekā svara problēmām:

1️⃣– pamestības, nevajadzības konflikts. Mani negrib, mani pameta, es esmu pamests viens pats, man nav, kam palūgt palīdzību. Mani pameta, vai arī – es jūtu, ka es varu pazust, pazaudēties.
Tātad, jūsu ķermenis izvēlas jūs aizsargāt ar pieņemšanos svarā, lai jums neviens neuzbruktu – protams, simboliski runājot. Bioloģiskais konflikts – ja es būšu liels, no manis baidīsies, es būšu pasargāts. Tāpēc pirmais, ko vajag skatīties,- pameklēt, vai jums nav šādas bailes būt pamestam un pēc tam ar ar noteiktu algoritmu palīdzību, dažādām tehnikām to izstrādāt.
Daudzām sievietēm ir šāds konflikts, ja blakus nav stipra vīrieša pleca, un viņām ir bailes, ka vienas nespēs izdzīvot. Tātad mūsu smadzenes mūs aizsargā ar taukiem. Ja esmu liels, man neviens neuzbruks.

2️⃣- estētiskā nevērtēšana. Kad mums nepatīk tas, ko mēs redzam spogulī – jo spogulis nerāda tādu ķermeni, kādu es vēlos, bet rāda man to, ko es nevēlos. Un tāpēc, ja cilvēks kaut kādā mehāniskā veidā grib sevi piespiest notievēt – diētas, fiziski vingrinājumi, – tad viņš patiesībā var saņemt tieši pretējo efektu – sākt pieņemties svarā vēl vairāk. Jo vairāk jūs gribēsiet notievēt, jo vairāk jūsu smadzenes tam pretosies. Un tāpēc tad, kad jūs sāksiet izstrādāt savu liekā svara iemeslu, vēl ir jāpievērš uzmanība tēmai “Sievišķība”- kā jūs sevi pieņemat kā sievieti. Jo lielākajai daļai sieviešu, kurām ir liekais svars, ir arī sievišķības konflikts. Tāpēc, pirms jūs apmeklējat kādus sievišķības kursus, jums ir jāatrod konflikts, kurš jums neļauj izpaust savu sievišķību. Jo, ja jūs to darīsiet ar varu, piemēram, apmeklējot kaut kādus geišu kursus, tad smadzenes sāks tam pretoties vēl vairāk, jo tās taču ir ieslēgušas aizsardzības programmu, bet jūs, to neatrisinājusi, mēģināt noņemt ar šāda veida pasākumiem.

Tātad, ja konflikts nav atrisināts, un tas sēž zemapziņā, bet jūs iemācāties dejot vēdera dejas, kaut kā sievišķīgāk uzvesties, – tas neko neatrisina, tieši pretēji, pastiprina liekā svara uzņemšanu. Sievišķībai ir jānāk ārā dabīgi, nepiespiesti. Zemapziņā jums varbūt ir ierakstīts, ka ir bīstami būt sievišķīgai sievietei. Ir vēl kāda “modes tēma” – nēsājiet svārkus, nevelciet garās bikses – tad kļūsiet sievišķīga…

Nē, ir jāveic iekšējs darbs, nevis ārējais. Bet iekšējais darbs sastāv no tā, lai atrastu konfliktu, kura rezultātā ķermenis nolēma pieņemties svarā. 
Jums ir jāapzinās viens – lai sāktu tievēt, jums ir kardināli jāizmaina savs uzvedības šablons.

3️⃣ – nespēja sevī kaut ko “pārvārīt”, es nespēju pieņemt, ka man kaut kā nav. Nespēju “sagremot” sevī to, ka man pietrūkst kaut kā ļoti svarīga dzīvē, piemēram: darbs, nauda, attiecības. Šajā konfliktā cilvēki parasti “uzsēžas” uz šokolādēm, saldējuma, aizvieto iekšējo trūkumu, “piebāžot vēderu”.

Notika kaut kas ne tā, priekšnieks darbā nepaslavēja, cilvēks atnāk mājās, un pirmais, ko dara – ķeras klāt pie šokolādēm. Viņš jūt, ka iekšēji kaut kā pietrūkst, viņš nevar to izturēt, un “noraujas”… bet kā tieši pietrūkst, to viņš pats nespēj apzināties. Un ko viņš dara – iet un pārēdas, piepilda savu iekšējo tukšumu. Formāli viņš pieņemas svarā no tā, ka pārēdas, bet pats pirmais iemesls ir tajā, ka viņš nespēj sev aizliegt ēst, viņam ir iekšējais konflikts. Viņš nevar vienkārši tāpat – ņemt un šo konfliktu izšķīdināt, vispirms ir jāatrod, jāsaprot, kas tas ir, kā pietrūkst, un jāizstrādā šis konflikts.

Ir jāiemācās to izstrādāt. Jāatrod, kurā dzīves laikā varēja šis konflikts ieslēgties. Pat tad, ja tu apsēdīsies un uzrakstīsi, ka tevi problēma ar priekšnieku vairs neuztrauc, tas nenozīmē, ka tu atrisināsi savu iekšējo konfliktu. Visdrīzāk ir bijis vēl kaut kas līdzīgs agrāk, priekšnieks ir tikai trigeris (slēdzītis!), kurš ieslēdza veco programmu.

Tātad – pabarošana. Tas ir saistīts ar māti, jo pirmais cilvēks, kurš mūs baro, tā taču ir mūsu māte. Var pasekot līdzi arī šai ķēdītei, kura ir saistīta ar māti, bet, pat ja cilvēks uzdos sev noteiktus jautājumus, var būt tā, ka viņam ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība, un viņš atbildi var neievērot. Tāpēc jau viņam šī problēma ir, ka viņš neredz, kas tai ir par cēloni. Bet var paņemt speciālistu un kopā ar viņu pastrādāt, lai nonāktu līdz pirmsākumam.
Vai arī, pats vieglākais veids, kā noņemt iekšējo spriedzi, ir – aiziet pie ledusskapja un pielikt pilnu vēderu, aizpildīt šo savu iekšējo tukšumu…

4️⃣ – saistīta tieši ar pašiem taukiem. Kad cilvēks pieņemas svarā, tad masa tiek palielināta tieši ar taukiem: es krāju taukus, lai pasargātu sevi no bīstamiem kontaktiem; lai izdzīvotu, man ir jākļūst lielākam. 
Man ir jāēd tagad, jo es nezinu, kad es nākamreiz varēšu paēst. Tātad atkal, šī tieksme ir neapzināta, programma strādā no cilvēka zemapziņas. Atslēgas vārds taukiem: “aizsardzība”, tauki ir aizsardzība. Tauki – tie ir krājumi.

Tātad, ja es vēlos aizstāvēties, ja man ir šāds iekšējā stāvokļa fons – visu laiku aizstāvēties, tad es pieņemšos svarā. Ja es vēlos aizbēgt no briesmām, tad es tieši pretēji – metu nost svaru, lai paliktu neredzams, lai mani neievērotu. Un tad iestājas anoreksija. 
Vēl par bērniem. Piemēram, bērnam līdz 10 gadu vecumam ar svaru viss bija “ok”, bet pēc šī vecuma viņš sāka pieņemties svarā. Tad parasti noskaidrojas, ka viņu ģimenē ir bieži skandāli vecāku starpā, strīdi, un bērna smadzenes mēģina bērnu pārvērst par tādu kā spilvenu starp mammu un tēti, lai tie savā starpā nesakautos. Tātad – ļoti bieži iemesls, kāpēc bērnam ir liekais svars, ir tajā, ka tētim un mammai ir bieži konflikti, spēcīgi strīdi viņu starpā. 
Vēl tauki silda. Ja mēs paskatāmies dzimtas koku, tad tur var atrast, ka kāds no dzimtas tika izsūtīts trimdā ziemas laikā, vai, piemēram, varbūt dzimtā ir bijusi kādi slīkšanas gadījumi.

5️⃣ – identifikācijas jeb pašnoteikšanās konflikts. Tas attiecas uz pastāvēšanu, pašizpausmi, tiesībām būt, uz savu teritoriju. Kas es esmu? Kāpēc mani vecāki mani pameta? Šis ir ļoti jūtīgs moments, jo mēdz būt tā, ka vecāki fiziski ir kopā ar bērnu, bet ne reizi, kad bērns kaut ko paveic, viņš netiek paslavēts vai ievērots. Šī ir viena no pamestības formām. No atstumšanas sajūtas, ka es saviem vecākiem neesmu vajadzīgs, es nejūtu atbalstu no saviem vecākiem. 
Vēl cilvēks var pieņemties svarā, kad viņu pamet. Ir sievietes, kuras pametuši vīri, vai, kad bērni aiziet projām no mājām, mēdz pieņemties svarā – tad, kad ir kādi smagi dzīves periodi. Var būt arī situācijas, kad pēc pirmās seksuālās pieredzes svars sāk pieaugt. Stress vai varbūt kāda vardarbība bija. 
Piemēram, smadzenes var pieņemt lēmumu kļūt nepievilcīgai, jo tad es būšu pasargāta no vardarbības. No seksuālas uzmākšanās.

6️⃣ – tā saucas:”Beidzot es savā dzīvē esmu kļuvusi par karalieni!” Mani ievēro. Tas ir sieviešu konflikts, kas nozīmē, ka meitene ar visiem spēkiem mēģina palīdzēt savai mammai, aizstāvēt viņu, iekšēji saprotot, ka no mammas puses viņai nav atbalsta. Attiecīgi tad, kad viņa uzsāk pastāvīgu dzīvi, viņai uzrodas sava vieta, kuru viņa tagad ieņem, un tad var ieslēgties reakcija – jo vairāk manis, jo vairāk vietas es aizņemu. Ir tāds joks, ka “laba cilvēka ir daudz”. Bet tas tikai daļēji ir joks, katrā jokā sava daļa taisnības. Jo dažreiz tiešām ir tā, ka cilvēks neapzināti uzskata par savu vietu to, kuru viņš aizņem ar savu ķermeni. 
Tāpēc viņam arī izpaužas tāds interesants efekts – jo manis vairāk, jo nozīmīgāks es esmu. Tātad, ja cilvēks vēlas būt nozīmīgs, tad ķermenis viņam palīdz. Ar ko? Ar pieņemšanos svarā.

Tievam kļūt par ietekmīgu ir daudz grūtāk, nekā lielam cilvēkam. Tāpēc, ja cilvēks vēlas iegūt nozīmīgumu citu acīs, tad tas var novest pie svara pieauguma. 
Vēl var būt tāds variants, ka cilvēks apēd bulciņu, simtgramīgu, bet pieņemas svarā par 2 kg. Nu šeit ir acīmredzami, ka tas nav bulciņas dēļ, bet ir kāds cits svara pieauguma iemesls, “zemūdens akmens”. 
Kādi noteikti procesi, kas notiek organismā. Kāds ēd bulciņas, vēl smērē pa virsu ievārījumu, taču viņam nekāds svars nenāk klāt.

Sīkāk par šiem konfliktiem, un kā tieši ar tiem strādāt, ir apskatīts kursā “Liekā svara noslēpumi”. 
Kad cilvēks sāk tievēt? Parasti tad, kad viņš atrodas stresa fāzē, tad, kad strādā simpātiskā nervu sistēma, tad, kad viņam ir stress. Bet, ja cilvēkam ir liekais svars, tad, lai notievētu, šis konflikts ir jāatrisina. Jāatrod, kāpēc organisms nolēma pieņemties svarā, no kā tas mūs vēlas pasargāt.

Jums ir jāizmaina sava attieksme, jaizdzīvo savi neizdzīvotie pārdzīvojumi. Jāatrisina neatrisinātie konflikti.

Tad, kad jūs saliksiet kopā visu puzli, liekais svars kļūs neaktuāls bioloģiskajām smadzenēm. Svara uzņemšanas programma tiks noņemta, atslēgta, un jūs spēsiet pār šo programmu valdīt. Bio- smadzenes pārstās cieši turēt tauku slāni, jo jūs apzināsieties, kādu iemeslu pēc jūs neapzināti sākāt pieņemties svarā.

Atrodot sakni savam liekajam svaram, jūs sāksiet apzināties arī daudzas citas problēmas savā dzīvē, jo zem liekā svara ir paslēpts kāds neizdzīvots dzīves stāsts.

Ceru, ka jūs ieguvāt sev kaut ko vērtīgu no šī raksta, paņemsiet sev kādas noderīgas atziņas. Es būšu priecīga, ja jūs padalīsieties ar šo rakstu arī ar saviem draugiem. Ceru, ka šī informācija palīdzēs jums gūt rezultātus ar to notievēšanas veidu, kuru jūs sev esat izvēlējies.

Nāciet un piesakieties kursam ”Liekā svara noslēpumi” un atrodiet sava liekā svara sakni!