Mājas BIBLIOTĒKA JAUNĀ PSIHOSOMATIKA Par sirdsapziņu un nepiepildītām vēlmēm

Par sirdsapziņu un nepiepildītām vēlmēm

Jautājums: Ja cilvēks sasveicinoties stipri saspiež roku (neapzināti), ko tas nozīmē?

Atbilde: ir divu veidu psiholoģiski tipi, kuri var tā rīkoties. Pirmie ir tie, kas nav ‘’aprēķinājuši savus spēkus”. Fiziski spēcīgi cilvēki, kuri ir apdāvināti ar fizisku spēku, bet no bērnības nav iemācīti ar to pareizi rīkoties. Par tādiem vēl saka: ‘’spēks ir, prāts nav vajadzīgs’’. Gribēja paglaudīt putniņu, saņēma to un netīšām saspieda… Otrie – tie, kuri neapzināti vēlas otram sagādāt sāpes, ar vieglām sadistiskām tendencēm. Tādiem cilvēkiem sāpes = bauda, taču nevis sagādājot šīs sāpes sev, bet  gan citiem. Sāpinot otru, viņi it kā vēl jums laimi savā izpratnē. Nejauši apgāzīs uz jums karstu ūdeni, nejauši saspiedīs jūsu kaklu no mugurpuses, sāpīgi saspiedīs jūsu roku u.t.t.

Jautājums: Vai ir jādzīvo pēc sirdsapziņas?

Atbilde: ja jums ir tāda iedzimta īpašība kā sirdsapziņa, tad vajag, bet ja jūs esat piedzimis par bezkaunīgu cilvēku, tad nevajag 🙂 Katram no mums ir sava loma šajā vienotajā sistēmā, ko mēs saucam par pasauli. Kāds ir norūpējies par morāli, vienlīdzību, bet kāds nodarbojas ar to, lai cilts izdzīvotu, un viņam ne līdz morālei un vienlīdzībai. Mēs visi kopā esam sarežģīts vienots mehānisms, un tad, kas visas daļas ir līdzsvarā, sistēma uzplaukst. Tāpēc nevajag pieprasīt no kāda dzīvot ar sirdsapziņu, ja viņam tādas nav. Vēl ir atkarīgs no tā, ko katrs cilvēks ieliek jēdzienā ‘’sirdsapziņa’’. Nevajag visus salikt vienā savas taisnības maisā…Labāk parūpēties par to, lai viņi virzītu savu iedzimto potenciālu uz kopēju mērķi, uz veselumu, tad viss būs kārtībā.

Jautājums: Kāpēc cilvēkam ir dota pacietība?

Atbilde: Pacietība ne visiem ir dota, vai citiem vārdiem runājot :’’ Man dievs pacietību nav devis”. Tiem, kuriem tā tika dota, tas ir tam, lai izpildītu savu iedzimto funkciju. Šī funkcija ir, – nodot informāciju no pagātnes uz tagadni. Tas ir laikietilpīgs process, kura dēļ nepieciešams koncentrēties uz vienu lietu, kuram ir nepieciešamas tādas rakstura īpašības kā centība un pacietība. Pacietīgi savākt visu, visu informāciju, sistematizēt to, sakārtot, salikt pa plauktiņiem un tad nodot nākamajai paaudzei, lai nekas nepazustu, lai neko neaizmirstu. Bez šiem cilvēkiem mums vajadzētu katru gadsimtu izgatavot jaunu velosipēdu. Tieši šie cilvēki ir pacietīgi. Otra puse viņu pacietībai ir – ilgi pacieš, krāj, bet kad iekšēji noiet līdz lūzuma punktam, tad uzsprāgst, “bāc!”,un ar kulaku pa mugurkaula augšējo daļu, – tas ir tad, kad nav notikusi sevis realizācija dzīvē.

Jautājums: No kā sākās cilvēka ‘’Es’’?

Atbilde: Cilvēka ‘’Es’’ sākas no savu vēlmju apzināšanās. Nevis “Es dzīvoju”, bet – “caur mani dzīvo manas vēlmes”.

Jautājums: Kas ir vajadzīgs cilvēkam, kuram jau viss ir?

Atbilde: Tad, kad cilvēkam viss ir, viņš zaudē Dzīves garšu. Pēc pirmā ūdens malka mēs esam laimīgi, bet pēc sestā – mums  jau nāk viss atpakaļ. Mēs vairāk nevaram sevī ieliet. Dzīve – tā ir vēlme. Tad, kad viss ir un vairāk neko negribas, nav nekādu vēlmju, cilvēku pārņem apātija un viņš sāk meklēt, kā sevi piepildīt caur citiem ‘’mākslīgiem’’ resursiem. (alkohols, narkotikas).

Cilvēkam, kuram ir viss, ir vajadzīga vēlme pēc vēl kaut kā, viņam ir nepieciešams sajust šo iekšējo trūkumu. Tad viņam ir dēļ kā dzīvot. Dzīve – tā ir kustība, dažādu stāvokļu maiņa. Prieku nomaina bēdas, skumjas nomaina labsajūta, gaismu nomaina tumsa, ziema nomaina vasaru, patstāvīga maiņa. Ja nav iekšējās vēlmes, nav tiekšanās uz kaut ko, tad iestājās nāve. Cilvēks sastāv no ‘’gribu’’, un gribēt – tas ir veselīgi. Tāpēc, tad, kad mēs vēlam viens  otram ‘’ lai visas tavas vēlēšanās piepildās’’, nebūtu slikti vēl papildināt ar – ‘’un to vietā, lai  parādās jaunas!’’

paDalies ar draugiem

KOMENTĀRI

Komentāru vēl nav

KOMENTĒT ŠO RAKSTU

Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Comment:

Uz augšu