Gribi izārstēties? Atceries!

Gribi izārstēties? Atceries!

Psihe un ķermenis (soma) ir viens vesels. To apstiprina mūsdienu pētījumi, rādot dažādus stāstus, kur cilvēks ir izveseļojies pateicoties tam, ka ir apzinājies, kas viņa dzīvē notika, pirms viņš saslima.

Pie tam, mūsu psihe nav ierobežota tikai ar mūsu personīgo stāstu, tajā arī ir vecāku dzīves pieredze un mūsu senču pieredze. Visa šī pieredze var tik pārnesta uz mūsu ķermeni. Tā sakot, ar “mātes pienu”.

Ja jums ir kāds simptoms, ir svarīgi saprast, no kurienes viņš ir uzradies ķermenī, no kādas situācijas?

Pajautājiet sev: no kurienes tas ir atnācis? Kurā gadā un mēnesī tas sākās? 
Kad mēnesis un gads ir atrasts, uzdodiet sev jautājumu: kas notika pirms tam? Par ko es pārdzīvoju?

Šeit ir svarīgi ņemt vērā: ja emocionālais konflikts ir jau nolaists ķermenī, tad psihe to uzreiz neatpazīs. Tas ir normāli. Uz jautājumu “Kas tas notika?” pati izplatītākā pirmā atbilde: NEKAS.

Psihe ir atbrīvojusies no šī konflikta, nododot to ķermenim, un aizmirsa par to. Un arī tas kalpoja izdzīvošanai. Tāpēc neapstājieties, jautājiet sev vairākas reizes. Un atbilde atnāks. Ja ir simptoms, tad kaut kas notika, kaut kāds pārdzīvojums tika pārnests ķermenī. 
Citādāk nevar būt, tāpēc ATCERIETIES. Atcerēšanās izdziedina.

Ja neizdodas atcerēties, nāciet uz terapiju un mēs kopā atradīsim ar kādu dzīves sfēru jūsu slimība vai simptoms ir saistīti.

Jums ir jānoskaidro: 
Kas ir iestrēdzis jūsos? 
Kādas ciešanas aiz tā stāv? 
Kāds stāsts stāv aiz slimības?

Svarīgi: ir ne tikai jānoskaidro šis stāsts! Tas vēl ir JĀIZRUNĀ. Jāizstāsta kādam. Labāk protams kādam, kuram ir zināšanas par Psihosomatiskajiem procesiem. Un atrisināt šo konfliktu.

Ja jums ir pārliecība, ka par savām iekšējām sāpēm runāt nedrīkst, kermenis to izpaudīs un risinās kopā ar psihi.

Jautājiet sev: NO KĀ ES CIEŠU SAVĀ DZĪVĒ TIEŠI TAGAD?”

“Kur es neizrādu savas sajūtas?”
“Kur es daru ne to, ko vēlos?”
“Ko es varu izdarīt tieši šodien, lai to atrisinātu?”
Kā piemērs: 
Nagi – par ko runā problēmas ar nagiem:
Nagi – dabā tas ir dusmu simbols, dusmu izpausme. Paskatieties uz zvēriem. Ja ar nagiem ir problēma, tad ir problēma ar dusmu izpausmi. 
Var papētīt. 
Piemēram, jums taču nelūzt nagi katru dienu? Ja salauzāt, ir iespējams, ka pirms tam bija aizliegums uz dusmu izpausmi. 
Vai arī nagu sēnīte – aizliegums izpaust aizvainojumu uz mammu, tāpēc, ka “viņa ir ļoti laba, uz viņas nevar apvainoties un dusmoties”. Ko darīt, ja sirdī ir sakrājušies vēl bērnības aizvainojumi? Tādā veidā ķermenis ņem uz sevis to, ar ko psihe nespēja tikt galā. Vai vēl viens piemērs, bērns grauž nagus. Pajautājiet sev: kur ģimenē ir aizliegums izteikt vai izpaust dusmas? Kāpēc bērns grauž nost aizsardzības līdzekļus? Varbūt dziļi sevī jūs arī to darāt?

Atcerieties! Ar atcerēšanos sākas izdziedināšanās. Dariet to paši un pastāstiet arī saviem draugiem.

Vēlaties vairāk uzzināt par šo tēmu? Nāciet uz video kursu Psihosomatikas Skola