Vai mīlestība dzīvo trīs gadus?

Runā, ka mīlestība dzīvo trīs gadus. Tā tas arī ir. Bet, ja mēs ieliekam šajās attiecībās dvēseli, kopīgi tās veidojam, tad ir iespēja, ka mīlestība turpināsies ilgāk. Ir tikai jāzina, kā to panākt. Viss sākas ar tieksmi vienam pret otru. Pagaidām šajā ziņā mēs neesam aizgājuši tālu no dzīvniekiem. 

Sieviete vienmēr ir tā, kas izvēlas, izstarojot savus feromonus (pheromone) un pievelkot pie sevis vīrieti. Viņa ir iedvesmotāja. Tieši sieviete izsauc vīrietī vēlmi paveikt kaut ko. No viņas ir atkarīgas vīrieša veiksmes un neveiksmes. Vīrietis iet uz sievietes smaržu, un tā veidojas šīs tieksmes saite. Tieši šāda mīlestība, kura ir būvēta tikai uz seksuālo tieksmi, arī dzīvo trīs gadus. Tā ir nosacīta ar mūsu dzīvniecisko izdzīvošanu. 

Daba ir devusi vīrietim un sievietei šo termiņu, apmēram trīs gadus, kad viņus tik stipri velk vienu pie otra, tam, lai kopīgi uzceltu uz kājām savus bērnus. Pēc šī laika fiziskā tieksme vienam pret otru kļūst vājāka. Un ja mēs neprotam uzbūvēt uz šīs bāzes pilnvērtīgas emocionālas saites, kopīgas intereses, garīgu vienotību, tad attiecības izbeidzas. Interese vienam pret otru zūd. Gribas citu sievieti, citu vīrieti. Paliek garlaicīgi vienam ar otru. 

Kā saglabāt attiecību uguntiņu ilgāk? Ir jāveidojas intelektuālai radnieciskai saitei – kopīgām interesēm, kopīgi virzītām domam, savstarpējai komunikācijai. Tā var būt tieksme kopīgi iepazīt pasaules uzbūvi un sevi. Tas viss ir ļoti liels divu mīlošu cilvēku darbs, kas ir balstīts uz kopīgu atdevi, kompromisu mākslu un dziļu otra cilvēka saprašanu. Tā ir māksla – ne tikai ņemt sev, bet arī atdot sevi otram cilvēkam.

Fiziskajā līmenī, lai veidotu stipras attiecības, ir svarīga seksuālā potenciāla sakritība. Tomēr pati daba ir parūpējusies par to un veido tieksmi starp cilvēkiem, kas der viens otram, bet atgrūž tos, kas neder viens otram. Tāpat ļoti liela nozīme attiecībās ir abu vēlmei pilnveidoties, lai mēs nenonāktu tai sarakstā: ‘’…mīlestība dzīvo tikai trīs gadus…’’ Ja viens partneris var un grib pilnveidoties, bet otrs nē, tad tas arī var kļūt par iemeslu neveiksmīgām attiecībām. 

Attiecības,kas būvētas tikai uz seksu un kopīgām izklaidēm, nevar pastāvēt ilgi. Tāpēc mēs pastāvīgi meklējam jaunas attiecības, cerot kādreiz sameklēt tās patiesās jūtas, pēc kurām turpina ilgoties mūsu sirds. Jau sen ir aizgājuši tie laiki, kad “sekss –  tikai pēc kāzām”. Mūsu senči labi zināja šīs rīcības iemeslu. Tagad tā ir normāla parādība, bet, tā kā attiecību sākumā ‘’rullē’’ tomēr sieviete, viņai ir jāizdara tā, lai vēlme pēc tuvības “nogatavotos”. No sākuma ir labāk jāiepazīst vienam otrs, jāveido kaut vai kāda sākuma bāze emocionālai saiknei. Nevar uzreiz līst dzīvot “zem viena deķa”. Tā nav pareizi. 

Vīrietim ir visu laiku jāizjūt sievietes trūkums, tā it kā viņam viss būtu, bet visu laiku tomēr tā sajūta, ka kaut kā pietrūkst. Vīrietim kopīga dzīvošana būs vienāda ar laulībām. Viņš savu vēlmi būs apmierinājis, un viņam nebūs stimula attīstīt šīs attiecības tālāk. Pirms veidot ģimeni, sievietei ir tomēr labāk realizēt sevi sociālajā plānā, realizēt savus iedzimtos talantus, pilnveidot sevi. Tad arī attiecības veidosies daudz pilnvērtīgākas un harmoniskākas. Tad arī mēs varēsim atbildēt uz izteikumu:‘’Mīlestība dzīvo trīs gadus? ‘’citādi: “Nē, tas nav par mums”.