Recepte sāpju izdzīvošanai.

Sāpes vajag izdzīvot. Cilvēki nāk pie manis parasti ar vienu mērķi – lai ātrāk apklusinātu savu sāpi. Lai ātrāk pārstātu just un varētu sākt dzīvot. Kā roboti… Lai varētu dzīvot un ne par ko neuztraukties. Lai varētu dzīvot, un viņus vairs neuztrauktu viņu uzmācīgās domas, trauksme, bailes. Lai varētu dzīvot un – nejust! 

Tāpēc, ka sāpes – tas ir par sajūtām. Tas ir rādītājs tam, kur ir nojaukts veselums, kur sāp. Kur ir ievainojums, tur arī sāp. Kur ir rēta, tur nevar nesāpēt. Ja organisms ir dzīvs, tas reaģē uz traumu ar sāpēm, ar slimībām, ar iekšējo procesu traucējumiem. Ir izeja: iedzert antidepresantus, tad nesāpēs. Tad nejutīs. Bet tad arī saulriets nepriecēs un vīns nešķitīs garšīgs. Šis viss arī ir par jūtām. Tad būs dārzeņa dzīve. Dzīvot, lai nejustu. Trauma nevar ātri sadzīt. Ja jūs tai uzklājat ziedi, uzliekat pārsēju, rēta,vienalga, ātrāk nepārstās sāpēt. Ķermenī ieslēdzas visi aizsardzības un atjaunojošie mehānismi. Nevar piespiest asinīm sarecēt ātrāk,  šūniņām ātrāk atjaunoties. Viss notiek savā ātrumā un savā laikā. 

Tas pats ir ar mūsu psihi. Ir jāļauj tai iziet caur visiem etapiem. Neturēt speciāli grožos (izvairīties atvērt rētu),bet arī nesteidzināt (smērējot dažādas ziedes). Ir jādod sev iespēja IZSĀPĒT. Zaudējums sāp. Šķiršanās sāp. Ziņojums ar sliktu saturu sāp. Neatbildēta vēstule sāp. Rupji vārdi sāp. Ignorēšana sāp. Greizisrdība sāp.  

Nevajag bēgt un glābties! Vajag izdzīvot šīs sāpes. Vajag izsāpēt. Kā gripas laikā, to vajag “izgulēt”, dzerot tēju ar citronu. Vajag pieņemt šo sāpi un šo stāvokli.   Pieņemt un nosaukt to, ko jūti. ‘’Jā, es esmu greizsirdīga’’. ‘’Jā, es baidos kaut ko pazaudēt, ļoti baidos’’. Un just. Raudāt. Dusmoties. Izlikt savu naidu. Ciest. Rakstīt muļķīgas vēstules. Var tās arī nenosūtīt, bet uzrakstīt vajag. Veltīt savu laiku tam, lai izdzīvotu šīs situācijas sāpes. Būt ar tām. Neliekot nekādas ziedes virsū. Nemēģinot mākslīgi “nedomāt” par kaut ko. Speciāli atvēlēt laiku, lai apzinātos un izdzīvotu savas sāpes.  

Psihe pati ieslēgs aizsardzības mehānismus, ja jūs netraucēsiet tai tos ieslēgt. Pārsāpēs un iestāsies apātija, nogurums, vienaldzība. Pēc tam atnāks mierīga sapratne, situācijas pieņemšana un vēlme virzīties uz priekšu. Tas būs tas, ko jūs vēlējāties saņemt uzreiz, nekavējoties, pašā sākumā.   

Saprotu, ka šī recepte var likties savāda. Bet jūs paši zināt: jebkura pretsāpju līdzekļa iedarbība izbeidzas, bet brūce pārstāj sāpēt tikai tad, kad ir sadzijusi.   

Iepatikās raksts? Padalies ar saviem draugiem!