Mājas BIBLIOTĒKA CILVĒKA IEKŠĒJĀS PASAULES PROCESI Patoloģiskā glābēja sindroms.

Patoloģiskā glābēja sindroms.

Ar ko patoloģiskais glābējs atšķiras no līdzjūtības un palīdzēšanas? 1. Patoloģiska glābšana – tas ir uzmācīgs stimuls. Pat tad, ja cilvēks saprot, ka viņa palīdzība kļūs par lāča pakalpojumu, un viņš var tikai problēmu pastiprināt, viņš nespēj sevi noturēt bez iekšējās spriedzes un trauksmes. Ir zināms, ka atturēšanas no uzmācīgas darbības izsauc spēcīgu trauksmi – dotais gadījums nav izņēmums. 2. Patoloģiskais glābējs zemapziņā domā tikai un vienīgi par sevi. Viņš metās palīgā otram, lai atbrīvotu sevi no mokošām emocijām: žēluma, vainas sajūtas, trauksmes, bailēm. Palīdzēšanas sekas viņu vispār neuztrauc. Ja tikai tas, ka viņš vēlas saņemt atzinību par ‘’sniegto palīdzību’’. Ja viņš tādu nesaņem, tad tas viņam kļūst kā naida un aizvainojuma attaisnojums, attiecībā pret ‘’upuri’’ (kam viņš palīdzēja). Parasti tad viņi saka: ‘’Cik viņš ir nepateicīgs! Es pa galvu, pa kaklu skrēju un darīju, un ko es saņemu pretī – neko. Sirds sāp, ka tādi cilvēki apkārt’’. 3. Patoloģiskā glābšana degradē pašu glābēju un glābjamo. Gan viens, gan otrs mazāk kontrolē savu uzvedību un emocijas. Zem glābēja sindroma ir izdevīgums, spēlē, kuru cilvēks neapzināti spēlē visu dzīvi.

paDalies ar draugiem

KOMENTĀRI

Komentāru vēl nav

KOMENTĒT ŠO RAKSTU

Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Comment:

Uz augšu