Kļūdainā domāšana

Katru dienu ikvienam no mums nākas pieņemt dažnedažādus lēmumus. Dažus no tiem mēs pieņemam pat nedomājot, automātiski. Pat tad, ja viss ir ticis smalki izrēķināts, pieliktas visas pūles, kārotais rezultāts netiek saņemts vai ir izrādījies pavisam ne tas, ko vēlējāmies. 

Pamēģināsim noskaidrot, kāpēc mēs ne vienmēr saņemam to, ko vēlamies. Kāds gudrais ir teicis: “Saņemt to, ko tu vēlies, ir viegli. Daudz grūtāk ir izprast sevi, ko tad tu patiesībā vēlies…” 

Cilvēka izvēle ir atkarīga no daudziem faktoriem: 
1. Viņa iekšējā vēlēšanās. Tas, ko viņš patiesībā vēlas saņemt. Tās lietas, no kurām viņš saņem neviltotu labsajūtu, gandarījumu. Piemēram, es gribu padzerties – es padzeros, tā rezultātā es saņemu baudu no slāpju apmierināšanas. Bauda nevar pastāvēt bez vēlēšanās, bez kaut kā, kas cilvēkam pietrūkst, ko viņš vēlas. Ja nav vēlēšanās, tad arī nav, ko piepildīt. Ja es esmu paēdis, es nekad nesaņemšu to pašu baudījumu, ko es saņemtu tad, kad nebūtu paēdis.

2. Racionalizācija – kļūdaina domāšana. Katra doma apkopo mūsu iekšējās vēlēšanās, t.i. veids, kā cilvēka prāts interpretē šo iekšējo vēlēšanos. Prāts – tas ir buferis starp vēlēšanos un labsajūtu, instruments, kurš ir domāts, lai ar tā palīdzību cilvēks varētu piepildīt savas iekšējās vēlēšanās. 
Prāts iznes vēlēšanos no zemapziņas uz cilvēka apziņu domas veidā. Te tad arī ir tas suns ir aprakts – cilvēks nesaprot, neapzinās, ko tad viņš patiesībā vēlas. Mēģinot piepildīt šo līdz galam neapzināto vēlēšanos, prātā dzimst  racionalizācija – kļūda domāšanā. 

Racionalizācija – psiholoģiskās aizsardzības mehānisms, kurā tiek izmantota tikai tā domāšanas daļa attiecīgajai informācijai, un tiek izdarīti tikai tie secinājumi, kuriem pateicoties esošais personīgais uzvedības veids tiek nostādīts kā labi kontrolējams un nav pretrunā ar objektīviem apstākļiem.

Citiem vārdiem sakot, racionāla skaidrojuma izvēlei (meklēšana), uzvedībai vai risinājumam piemīt neapzināti cēloņi. Šo terminu ieviesa Z. Freids. (Ja mans tulkojums nav skaidrs, internetā var atrast tulkojumu gan krievu, gan angļu val.) 

Kļūda domāšanā – aizsargs cilvēka psihei. 
Cilvēks izmanto racionalizāciju kā aizsargu savai psihei no patiesās savas uzvedības motivācijas (iemesla) apzināšanās. Tas notiek zemapziņas līmenī, un tāpēc ir grūti izsekot, kad doma aizgājusi nepareizajā virzienā. Kad parādās jautājums, kāpēc cilvēks ir izdarījis tieši tādu izvēli, kas rezultātā nemaz nav labvēlīga cilvēkam, viņš tā vietā, lai apzinātu pašu iemeslu, sāk meklēt visādas racionalizācijas, lai attaisnotu savu rīcību, mēģinot pārliecināt gan pats sevi, gan apkārtējos par savas rīcības pareizumu. 

Mānot apkārtējos, cilvēka prāts māna pats sevi, domāšanas procesos iezogas kļūdaina domāšana. (To es aprakstu vienā no saviem rakstiem par zīlēšanu, – kādā komentārā meitene vēlējās pierādīt (pati sev!), ka zīlniece, pie kuras viņa ir bijusi, ir neparasti talantīga, spējīga redzēt viņas nākotni kā uz delnas. Kaut gan iemesls, kāpēc tiek apmeklēts zīlnieks, slēpjas pavisam citur. Par to var palasīt manā blogā). 

Atzīt savas “negatīvās” īpašības nemaz nav tik viegli. Cilvēks tādos gadījumos patiešām tic pats savai racionalizācijai. Kļūda domāšanā, kas ir iezagusies jau pašā procesa sākumā, noved pie vēl lielākām kļūdām domāšanā, un tā rezultātā tiek izkropļota pasaules uztveres karte. Kļūda domāšanā vai citu cilvēku dzīves vērtību pieņemšana par savējām. 

Ir vēl viens bieži sastopams racionalizācijas veids, kad cilvēks, kurš nav izpratis savu patieso dabu, iedzimto temperamentu, domāšanas veidu, pielieto savā dzīvē cita cilvēka vērtības. Tas notiek dažādu iemeslu dēļ. Cita cilvēka mērķi var būt ar varu uzspiesti vai paša labprātīgi pieņemti. Labprātīgi mērķi tiek pieņemti, kad cilvēks redz, ka viņa kaimiņš ir laimīgs un apmierināts, un viņš padomā, ka tas, kas dara kaimiņu laimīgu, darīs laimīgu arī viņu pašu. Tad rodas kļūda domāšanā. Tāpēc cilvēks patērē daudz spēka un laika tam, kas viņu nepadarīs ne par pilīti laimīgāku. Šis ir labs iemesls apstāties un padomāt – vai es eju pa pareizo ceļu? 

Kā atbrīvoties no šīm kļūdainajām domām? 
Lai atbrīvotos no kļūdainas domāšanas, pirmkārt ir jābūt pilnīgi patiesam pašam pret sevi, nebaidoties atzīt savas vājās puses. Tikai pieņemot un atzīstot savas vājās puses, parādās iespēja tās labot. Protams, ka tas ne vienmēr strādā, jo mūsu prāts izspēlē ar mums  jokus, un mēs vienkārši neredzam savas racionalizācijas, savu kļūdaino domāšanu. 

Ir svarīgi apzināties, kas ir tie zemapziņas mehānismi, kas veido mūsu dzīves scenāriju. Savu dabu tik un tā nevaram apmānīt. Pajautājiet sev, vai tas, ko es daru, ir tikai tāpēc, lai sasniegtu slavu un apkārtējo cilvēku atzinību, vai es to daru tāpēc, ka man tas ļoti patīk un es no tā gūstu gandarījumu?  

V. Gēte ir teicis:“Augstākais, ko cilvēks var sasniegt, ir savu pārliecību un domu apzināšanās, sevis paša iepazīšana.”
 

paDalies ar draugiem

KOMENTĀRI

Komentāru vēl nav

KOMENTĒT ŠO RAKSTU

Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Comment:

Uz augšu