Aptieciņa – 1

Jebkura slimība – tā ir slēpta ziņa. Ziņojums, ko mēs paši šifrējām un nosūtām. Mums pašiem.
Par ko ir šis ziņojums? Lai pateiktu kaut ko ļoti svarīgu. Par to, kas mūsu dzīvē nav kārtībā. Tas ir ziņojums par to, kā mēs šobrīd dzīvojam un kā izkropļojam to realitāti, kurā dzīvojam.

Mums ir nepieciešams šis ziņojums, lai mēs izveseļotos (ja kas). Tomēr šis pavediens ir ļoti labi paslēpts. Galu galā, ja mums pat nav aizdomas, ka mūsu slimība satur kaut kādu domu, ideju par mums, tad mēs tur pat neskatīsimies.
Lielākā daļa cilvēku domā, ka simptomi, kaites un slimības ir radušās pašas no sevis, bez viņu līdzdalības. Kāds ķermenī nevarēja tikt galā ar stresu, un tāpēc sirds sāka streikot.

Vai arī kāds pagatavoja nepareizu ēdienu, un es to apēdu, un tāpēc man ir kuņģa un zarnu darbības traucējumi.
PIRMAIS nosacījums, lai mēs sāktu izveseļoties ir atzīt, ka mēs paši ievedam sevi slimībā. Mēs paši kļūstam par sava simptoma, savas slimības autoriem. Mēs kā rakstnieki paši veidojam šo stāstu. Medicīniskās vēstures stāstu.

Un jo ātrāk mēs šo atzīsim, jo ​​ātrāk sāksies mūsu atveseļošanās.

Slimība nav dzīves grūtību sekas. Slimība ir individuāls veids, stils, stāsts par šīm grūtībām. Tie ir mazi vai lieli meli, ko sakām sev un citiem.
Mēs paši, saskaroties ar kādām dzīves grūtībām, cenšamies tās pārvarēt, kaut kādā veidā iziet tām cauri, mēs paši sagrozām dzīves apstākļus un stāstām sev stāstu par sagrozītu realitāti.

Tā tiek veidota slimības vēsture. Un tajā ir informācija par realitāti, un tajā ir arī informācija par to, kā mēs šo realitāti sagrozām.
Uzrakstiet komentāros, kā jūs sev izskaidrojat slimību? Jūs varat rakstīt par “slimībām kopumā” vai rakstīt par konkrētu slimību.
Varat rakstīt īsi vai gari.