Ko nozīmē dzīves scenārijs? Kā to izmainīt?

Ko nozīmē dzīves scenārijs?
Dzīves scenārijs – tas ir tunelis, pa kuru jūs ejat. Tam tunelim ir caurspīdīgas sienas, bet jūs tās neredzat. Jūsu zemapziņa tās redz, bet jūsu apzinātais prāts tās neredz. Apkārt jums ir bezgalīga dažādība, dažādi cilvēki, dažādas dzīves, bet jūsu zemapziņa jums saka – tev tur nevar, tā tu neizdzīvosi.

Kā zemapziņa dara, lai jūs neaizejat aiz tām tuneļa sienām? Interesantākais ir tas, ka jūs to sienu neredzat, bet zemapziņa seko tai. Zemapziņa izdarīs tā, lai jūs saņemtu ‘’strāvas’’ sitienu un bēgtu prom no tām sienām, nepietuvotos tām. Katru reizi, kad jūs dzīvē satiksieties ar kādām spēcīgām emocijām (tās sauc par negatīvām emocijām, bet negatīvu emociju nemēdz būt, viss ir signāls) un visas šīs spēcīgās emocijas mēģina jūs brīdināt par to, ka jūs esat piegājis tuvu tuneļa sienām, bet tur nedrīkst, bet jūs skatāties aiz tām sienām un sakāt – bet tur cilvēki priecājās, tur cilvēki pelna naudu, tur cilvēki dzīvo harmoniskās atiecības, bet zemapziņa jums saka – tu prātā jucis, tu neizdzīvosi (senču pieredze), ja tev tas būs, es tevi tur nelaidīšu, es nezinu kā tur ir, griezies atpakaļ, un ieslēdz jums sajūtu, kuru jūs saucat par bailēm.

Jūs bēgat, bēgat un atduraties pret pretējo sienu, bet tur – kauns, jūs mēģināt līst augšā pa sienām, bet tur – apātija, depresija. Mēģināt caur apakšu izlīst, bet tur – vainas sajūta, un zemapziņa saka – te tev ceļš, kurš ir gadsimtiem pārbaudīts, tavi senči tā dzīvoja, jūs viņai mēģina teikt, bet tur ir cilvēki, viņi dzīvo pavisam citādāk, uz ko zemapziņa jums atbild – tu prātā esi jucis? Tie ir meli, tu nomirsi, ja iziesi tur.

Tā ir iekārtots dzīves scenārija tunelis un tāpēc katru reizi, kad jūs sastapsieties ar kādām ļoti spēcīgām sajūtām, nav svarīgi, kādā dzīves jomā, atceraties, ka tādā veidā jūsu zemapziņa vēlas, lai jūs neizietu aiz sava tuneļa robežām.
Nākamais jautājums – ko ar to darīt? Kā būt?

Jūsu zemapziņa tik tiešām tic, ka tur, kur jūs vēlaties iet, tur ir nāve. Es būšu ar jums godīga. Tur tik tiešām ir nāve, jo viss, ko zemapziņa uzskata par jums, viss tas, ar ko viņa jūs identificē, ja tas viss sāk brukt, tā izdzīvo patiesas nāves pieredzi. Jūs to sajūtat kā patiesus draudus, jo visi āķīši, par ko jūs sevi uzskatāt, tikko kā kaut kas sāk tiem būt draudīgs, zemapziņa jums saka – tu izej aiz tuneļa sienām, bet tur ir nāve. Tāpēc tad, kad jūs izjūtat tādas nāves bailes, tad uzdodiet sev jautājumu – kāds manas dzimtas āķītis tagad sāk grūt kopā?
Tikko kā kaut kas ir pretrunā ar jūsu priekštatiem, jūs esat gatavi viens otru ‘’apēst’’, ja kāds padomās citādāk, nekā jūs. Tāpēc, jūsu tunelis (dzīves scenārijs) tiek sargāts ar jūsu spēcīgām emocijām.

Tad, kad jūs zināt, ka tā nav patiesībā nāve, bet transformācijas draudi, viss tas, ko jūs līdz šim uzskatījāt par nāvi, redzējāt sapnī, tā tik tiešām ir nāve, bet nāve tam liktenim, kuru jūs turat, kuru jūs dzīvojat, domājot, ka tas ir jūsu liktenis. Tāpēc, jūs varat pateikt savai zemapziņai – jā, zemapziņa, tas tiešām ir ļoti bailīgi, tā tiešām var būt pavisam cita dzīve, nevis tā, kurā es esmu pieradis dzīvot jau desmitiem gadu un ciest, bet es vēlos pamēģināt, vismaz uz stundiņu, vismaz uz dieniņu, es vēlos pamēģināt iznākt no šī tuneļa.
Iespējams, ka jums izdosies ar viņu sarunāt, un vēl, ja jūs tai pateiksiet, ka dzīvot pavisam citādāk, tā nepavisam ir nāve. Tāds iekšējais dialogs jums var palīdzēt kļūt nedaudz drošākiem, jo tas, no kā jūs patiesībā baidāties, tā ir nāve tiem āķīšiem, tam dzīves scenārijam, kurš jums tika nodots. Tā būs nāve tam, ar ko jūs sevi identificējat.

Pamēģiniet šos āķīšus pakustināt, un tad, kad kļūsiet vēl drosmīgāks un patiešām velēsities pilnībā atstāt šo tuneli, jūs varat atnākt pie manis, jo man ir pieredze, kā no šī tuneļa iziet. Es izgāju…
P.S Bildē – manas paaudzes trīs sievietes: mamma, vecmamma un vecvecmamma, kuras dzīvoja ļoti lielā nabadzība…