Mājas BIBLIOTĒKA CILVĒKA IEKŠĒJĀS PASAULES PROCESI Pozitīvā domāšana – dzīve tukšā pašiedvesmā.

Pozitīvā domāšana – dzīve tukšā pašiedvesmā.

Kādreiz es biju ļoti aizrāvusies ar “pozitīvās domāšanas” tehnikām. Jūs visi jau noteikti esat dzirdējuši par šo tik ļoti slavēto pozitīvās domāšanas veidu, kas jums palīdzēs piesaistīt dzīvē tikai patīkamus notikumus. 

Bet vai jūs zinājāt to, ka tas var būt diezgan bīstami? Tas ir kā plīvurs uz acīm, kurš neļauj redzēt to, kas patiesībā notiek dzīvē. Tas liek noliegt faktus, atsakoties dzīvot reālajā pasaulē, kur var saņemt daudz labpatikas no pašas dzīves, kas nav salīdzināma ar tām drupačām iluzorā baudījuma, ko dod šī populārā un tautā izdaudzinātā pozitīvā domāšana.   

Kādreiz es pilnībā ļāvos šo ilūziju varai. Atteicos ticēt pat acīmredzamiem faktiem. Sāku virzīt savu uzmanību tikai uz pozitīvo un gaidīt, kad notiks brīnumi. Es neļāvu sev ticēt nekam “sliktam.” Biju sadalījusi pasauli labajā un sliktajā, un to slikto daļu nevēlējos pat redzēt. Iztērēju daudz naudas, pērkot dažnedažādāko pozitīvo literatūru par veiksmes pievilkšanu savā dzīvē.   

No sākuma tas tiešām ļoti piesaista. Iedomājies, izrādās, ka, lai viss tavā dzīvē būtu labi, vajag vienkārši domāt tikai par labām lietām. Dzīt prom no sevis sliktās domas, cilvēkus, kas ir ienākuši tavā dzīvē ar sliktām ziņām. Vēl es biju aizrāvusies ar meditācijām dabas skaņu melodijās, skaitīju mantras katru vakaru un katru rītu. Neskatoties uz visu manu centību, manā dzīvē tomēr turpināja notikt notikumi, kas bija tālu no vēlamā pozitīvā. Es vienkārši centos par tiem nedomāt, jo citādi “izies no ierindas” viss pozitīvais noskaņojums, un tad atkal vajadzēs sākt visu no gala (tā bija rakstīts grāmatā). 

Tik tiešām, cilvēki, kas visu laiku domā tikai par labo, ievēro, ka viņu dzīvē reti notiek nepatīkami notikumi. Viņi ir laimīgi. Daudzi no viņiem kļūst par pozitīvās domāšanas treneriem. Skatoties uz viņiem, klausoties viņu runās, lasot viņu grāmatas, burtiski, nevar neticēt tam, ko viņi saka. Viņi tik krāsaini apraksta notikumus, kuri notiek viņu dzīvē un salīdzina ar savām domām, kuras paredzēja šos notikumus,- tu klausies, muti atvēris, aizsapņojies par visu… Piemēra veidā tiek sniegti cilvēki, kas dzīvo ar sliktām domām. Tāpēc, ka viņiem galvā tādas domas, attiecīgi, arī apkārtējā vide viņiem ir slikta. Katrs no mums to viegli var novērot savu paziņu vidū un starp cilvēkiem, kas viņiem apkārt. Un, kā jau tas bieži notiek, – mēs izdarām tiešus novērojumus, bet nepareizus secinājumus. Jaucam cēloni ar sekām. Neizprotam tos cilvēkus. Domas un notikumi tik tiešām ir savā starpā saistīti. Un tā arī ir, ka no mūsu domām ir atkarīga mūsu dzīve. 

Viss jau būtu ļoti vienkārši, ja visā šajā ķēdītē nebūtu trešā elementa – tā, no kura šīs visas domas, negatīvas vai pozitīvas, rodas. Kur ir pats avots, sākums tām? Kas ir šis trešais elements? Tās ir mūsu psihes iedzimtās īpatnības, mūsu īpašību un neapzinātu vēlmju sakopojums. Tas, kas diktē mūsu domas. Tieši no šī visa ir atkarīgs, cik pozitīvas vai negatīvas būs visas mūsu domas; tieši tāpēc mūsu galvā domas uzrodas pašas no sevis. Mēs nespējam tās kontrolēt, mēs nevaldām pār tām. Tās pāvalda mūsu zemapziņa, kas ietekmē mūsu fizisko dzīvi. 

Tas, kādā stāvoklī atrodas mūsu zemapziņa, noteiks mūsu dzīves scenāriju. Ir cilvēki, kuri pastāvīgi par kaut ko īd, sūdzas, vienmēr ar kaut ko ir neapmierināti. To vien tik dara, kā sabojā visiem pozitīvo noskaņojumu. Viņiem ir savi dziļi iekšējie apvainojumi, smagas frustrācijas, kuras ir noslēptas viņu zemapziņā un no turienes spiež uz viņiem, radot smaguma un sāpju sajūtu. Sajūtas ir spēcīgas, bet iemeslu tām šie cilvēki nesaprot, tāpēc sāk meklēt racionalizācijas – ar ārpasaules iedarbību izskaidro savas sliktās sajūtas. Viņiem liekas, ka apkārt visi tīši grib viņiem nodarīt pāri, izvest no pacietības. Viņi nespēj apzināties, kas ir tas, kas diktē viņu sliktās sajūtas. Frustrācijas un dziļi apvainojumi raksta šo cilvēku dzīves scenāriju. Kādas pozitīvas domas gan var būt  cilvēkam tādā stāvoklī? 

No mūsu zemapziņas stāvokļiem ir atkarīgs tas, cik viegli mēs spēsim adaptēties šajā dzīvē. Tas, cik ātri mēs aptversim jaunas prasmes, lai izmantotu un adaptētu tās dzīvē. Kā mēs sadarbosimies ar citiem cilvēkiem, kā viņi pret mums attieksies. Visi šie notikumi ir saistīti nevis ar to, ko mēs domājam, bet ar to, kādā stāvoklī atrodas mūsu psihe. Tieši mūsu psihe izsauc mūsos mūsu domas, kuras atkarībā no mūsu iekšējiem stāvokļiem būs pozitīvas vai negatīvas. Pat, ja mēs mākslīgi mainīsim savas domas no mīnusa uz plusu, liekot savos statusos pozitīvus citātus, tie neko nemainīs. Tie nekādi neietekmēs notikumus, kuri notiek mūsu dzīvē. Tāpēc, ka tas, kas ietekmē mūsu dzīves notikumus, – mūsu zemapziņas stāvokļi – tie atrodas daudz dziļāk, pavisam dziļi – mūsu zemapziņā. 

Ko tik tiešām spēj dot pozitīvā psiholoģija – bēgšanu no realitātes, bet kopā ar to – zaudēt izredzes pa īstam veidot savu dzīvi laimīgu. Tā vietā mēs ceļam ilūzijas un ticam tām, atdodot sevi tukšu sapņojumu varā. Tikai apzinoties savu domu cēloņus, ir iespējams mainīt savu dzīves scenāriju.   

Iepatikās raksts? Padalies ar saviem draugiem!
 

paDalies ar draugiem

KOMENTĀRI

Komentāru vēl nav

KOMENTĒT ŠO RAKSTU

Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Comment:

Uz augšu