+44 7477 532981
[email protected]

Cilvēka psihi var iedalīt apzinātajā un neapzinātajā līmenī. Vairākums cilvēku pat nenojauš to, kas ir paslēpts viņu zemapziņā, kura nekad neguļ un pastāvīgi ietekmē mūsu dzīves procesu.  Ja apzinās kaut vai mazu daļiņu no tām apspiestajām emocijām, kuras guļ mūsu zemapziņā, tas vien jau var ļoti nopietni izmainīt dzīvi.

“Sevis Apzināšanās Skolas” kursi palīdz cilvēkam ieskatīties pašam sevī, savos dziļākajos zemapziņas stūrīšos, pacelt ZEMAPZIŅAS SATURU uz APZIŅAS LĪMENI – ielūkoties cilvēka iekšējā pasaulē, jo mums taču ir divas pasaules, – viena ir tā, kas ir ārā, un otra ir tā, kas ir iekšā. Lielākā kļūda, ko cilvēks mēģina darīt, ir mainīt to, kura ir ārā, tā vietā, lai apzinātos savus iekšējos procesus, kuri ietekmē to, ko jūs redzat ārēji.

Tagad modē ir pozitīvā domāšana, bet diemžēl tikai pozitīva domāšana vien neved pie sāpju izdzīvošanas un labas veselības. Lai iegūtu varu pār savu ķermeni un savu dzīvi, tikai ar pozitīvam domām vien ir par maz. Protams, ir ļoti svarīgi netērēt savu enerģiju negatīvai attieksmei pret lietām, citādi mēs tērējam savu dzīves spēku.

Ļoti daudzi no mums nenovērtē un nezina savas zemapziņas spēcīgo lomu, jo tas, ko mēs saucam par negatīvām domām, ir tikai simptoms, – zem tām guļ neizdzīvota emocionālā spriedze. Daudzi nesaprot, ka apziņa un zemapziņa ir ļoti cieši saistītas. Pozitīvā domāšana ir mūsu apzinātā prāta darbs, bet mūsu zemapziņas procesi ir daudz specīgāki par mūsu apzināto prātu. Tāpēc, lai izmainītu dzīvi, mums ir jāizmaina, jāapzinās mūsu zemapziņas procesi.

Zemapziņa ir vieta, kur glabājas visas mūsu reakcijas uz noteiktiem dzīves notikumiem. Tādu reakciju avots ir mūsu instinkti un iegūtā pieredze.

Mūsu zemapziņa, lai kā arī mēs par to nepārdzīvotu, kā atbildi uz ārējiem signāliem sniedz vienas un tās pašas uzvedības reakcijas. Cik bieži jums ir gadījies uzsprāgt par kaut kādiem niekiem, piemēram, par neaizkrūvētu zobu pastas tūbiņu? Jūs jau no bērnības zināt, ka zobu pastas tūbiņu ir jāskrūvē ciet, un tiklīdz jums nākas ieraudzīt atvērtu tūbiņu, jums iekšā it kā tiek nospiesta kāda poga, kura izraisa satricinājumu un dusmas.

Viss ir ļoti vienkārši – jūsu zemapziņā ir ierakstīta automātiska atbilde uz noteiktu otra cilvēka uzvedības veidu, tāpēc tad, kad notiek tāda reflektoriska reakcija,  mūsu zemapziņa ir daudz spēcīgāka par apzināto prātu, tā ir daudz vecāka, nekā mūsu apzinātais prāts. 

Kā jūs domājat, kurš izrādīsies spēcīgāks, kad apzinātā prāta vēlmes būs pretrunā ar zemapziņas programmām? Jūs varat teikt sev, cik reizes vēlaties, ka jūs esat pelnījuši laimi un bagatību, bet, ja jums jau no bērnības ir iepotēts, ka jūs esat neveiksminieks, tad šis enkurs, kurš ir iesakņojies jūsu zemapziņā, būs kā šķērslis visiem jūsu centieniem izmainīt savu dzīvi uz labo pusi. Neticat? Tad atcerieties, vai jums izdevās noturēt savu solījumu ēst mazāk, ieraugot Ziemassvētku galdā celto pīli?

Ir jātiek skaidrībā ar zemapziņas sabotāžām, un jāpārraksta tās, bet kā to izdarīt? Tam es esmu izveidojusi ļoti spēcīgu kursu, kurš saucas Psihosomatikas Skola  

Mūsu pārliecības un zemapziņas procesi nosaka ne tikai to, kā mēs jutīsimies, ne tikai mūsu veselības stāvokli, bet visu mūsu dzīvi.

Es nebūt nevēlos, lai jūs tagad iedomātos savu zemapziņu kā kaut ko briesmīgu, par kuru mums stāsta Freids. Patiesībā – zemapziņa ir tikai mūsos ielikto programmu glabātuve, tāds kā mūsu cietais disks, kurā ierakstās mūsu uzvedības modeļi. Šīs programmas tiek aktivizētas ar tiem signāliem, kurus mēs saņemam no ārējās pasaules vai arī no mūsu ķermeņa – dažādas emocijas, jūtas, labsajūta, sāpes.

Citiem vārdiem sakot, tās ir visparastākās reakcijas – ir kaut kas, kas mums ir kā kairinātājs, un mēs uz to reaģējam noteiktā veidā. Šādu reakcijas veidu mēs iemācījāmies, kad pirmo reizi izjutām diskomfortu, sāpes. Šī reakcija toreiz mūs pasargāja, tā mūsos ierakstījās kā izdzīvošanas instinkts.

Mūsu pierastās reakcijas – tie ir vienkārši izdzīvošanas instinkti. Tieši tāpat uzvedas dzīvnieki, lai saglabātu savu dzīvību.  

Viņi taču nedomā, ko tieši darīt un kā rīkoties stresa situācijās. Viņi reaģē instinktīvi. Tieši tāpat arī mēs, cilvēki, – reflektoriski mirkšķinām acis, kad vējš iepūš, vai arī raustām kāju, kad ar āmuriņu mums iesit pa ceļgalu.

Kamēr zemapziņa, kurai nav laika izjūtas, jo tai viss vienmēr ir šeit un tagad, ir aizņemta ar to, kas tai nepieciešams tagadnes momentā, apzinātajam prātam ir iespēja iedziļināties gan pagātnē, gan nākotnē, un diemžēl tieši te arī mēs iekļūstam slazdā. Padomāsim, kā rīkosies jūsu zemapziņa, kamēr jūs sapņojat kardināli mainīt savu dzīvi un kaļat lielus plānus? Kā tā tajā laikā kārtos jūsu lietas?

Tieši tā, kā tā ir ieprogrammēta. Ir jāatceras, ka zemapziņas programmas, kuras realizējas tajā momentā, kad jūs nesekojat savai darbībai, savā laikā tika nekritiski uzņemtas no citiem cilvēkiem – vecāki (no paaudzes paaudzē), skolotāji u.t.. Šī zemapziņas darbība nepavisam neatbilst tiem mērķiem, uz kuriem tiecas jūsu apzinātais prāts. Jums gribas daudz naudas, bet jūsu zemapziņai ir cita programma, kurai nauda, – tās ir briesmas. Jums gribas tādu un tādu vīrieti, bet nez kāpēc jūs vienmēr saista pilnīgi citi. Ar prātu saprotat, ka jums viņš neder, bet iekšēji, pašai neapzinoties, nesaprotot, kāpēc, tomēr uzsākat attiecības? Jums gribas nomest lieko svaru, bet nez kāpēc izmēģināt n-tās diētas, bet tas nenotiek?

 

 

Kāpēc? Tāpēc, ka tās ir noteiktas programmas, kuras ir nepieciešamas jūsu izdzīvošanai, un ar apzināto prātu tam nav nekāda sakara. Tādas programmas dzīvo caur mums un mēs tās neapzināmies, tās kļūst par pašiem lielākajiem šķēršļiem ceļā uz ieplānoto mērķi, un pie tam, tās ne tikai nosaka jūsu rīcību, bet arī ietekmē jūsu veselības stāvokli.

Tomēr jāsaprot, ka dabā nav nekā slikta, daba nav gribējusi, lai mēs kaut kādā veidā ciestu. Viss tas, kas mūsu dzīvē ir, ir mūsu adaptācijas programmas. Ir pieņemts uzskatīt, ka zemapziņas destruktīvos uzvedības modeļus var apspiest ar medikamentu palīdzību. Es nekādā gadījumā neesmu pret medicīnu, bet medicīnai būtu jāiet kopā ar cilvēka psihes izzināšanu, kaut gan pēdējā laikā cilvēki jau sāk saprast, ka kaut ko apspiest sevī vai censties par kaut ko sevi pārliecināt, – tas ir bezjēdzīgi.

Ir nepieciešamas tādas metodes, kuras pārprogrammē zemapziņas programmas, ir nepieciešamas tādas metodes, kuras strādā ar visu cilvēka sistēmu kopā, kurā ietilpst domas, pārliecības, emocijas, sajūtas un ķermenis. Protams, būtu bijis labāk, ja mūs jau bērnībā audzinātu tā, lai mums nevajadzētu neko pārprogrammēt. Ja mūs audzinātu tā, kā mūs ir radījusi daba, ja mēs jau bērnībā spētu atvērt savu radošo potenciālu, cik labāka tad būtu bijusi pasaule ap mums!

Diemžēl realitāte ir cita, bet tas nenozīmē, ka nekas nav labojams. Ir labojams, un ir dažādas tehnikas, ar kurām atvērt savu potenciālu un atbrīvoties no dažādām bailēm un nepatīkamiem stāvokļiem. Ir tikai nepieciešams nedaudz pastrādāt ar sevi, attīrīt šūniņas no tajās ieliktajām programmām. Mūsu šūniņām nepiemīt patība. Tās tikai “nolasa” tos signālus, kuri ienāk no ārienes.

Tieši tāpat mēs arī “ieslēdzam” savas slimības, nepatīkamus fiziskos stāvokļus. Programmas aktivizējas no kādas vienas domas, no kāda pārdzīvojuma, stresa stāvokļa, kad notiek rezonanse ar kādu neizdzīvotu notikumu no pagātnes. Tāpēc labāk negaidīt, kad pērkons norībēs, bet sākt strādāt ar sevi jau laikus.

Jāatbrīvo nevajadzīgie faili, kuri glabājas mūsu zemapziņā. Protams, “nevajadzīgi” nav īstais vārds, jo kādreiz šie faili mums bija pat ļoti vajadzīgi, bet ar laiku tie ir zaudējuši savu aktualitāti, bet mūsu zemapziņa to var pat nezināt un vēl ilgi glabāt šos failus, un reaģēt tur, kur tam vairs nav jēgas. Ja bērnībā, ieraugot lielu suni, tu sastingi, un tas tevi izglāba, tad smadzenes izmantos šo reakcijas veidu katru reizi, kad ieraudzīsi suni, un tu pat nespēsi saprast, ka tavas smadzenes tevi vienkārši kārtējo reizi paglābj.

Tas, ko mēs jūtam un kā mēs reaģējam, – tā ir dzīves adaptācijas reakcija. Sāpes vai simptoms – tā ir reakcija uz rīcību, kura jau sen ir aizmirsta. Kāda mūsu ķermeņa daļa tādā veidā vienkārši adaptējas jaunajām izmaiņām un apstākļiem. Ja mēs, piemēram, gūstam saules dūrienu, mēs varam novērot ķermeņa reakciju. Ja mums ir slikta dūša, mēs varam novērot ķermeņa reakciju. Tāds ir jebkura simptoma mehānisms. Simptoms patiesībā ir organisma reakcija, kas virzīta uz to, lai atbrīvotos no stresa.

Piemēram, ja kāds mūs kritizēja, un tas mums sagādāja lielas sāpes, tad pēc šāda gadījuma var pasliktināties dzirde, un tad jau šis simptoms mums palīdz pārraut kontaktu ar stresa avotu, kurš iedarbojas uz mums caur dzirdi. Lēmums, kuru pieņem ķermenis kā adaptāciju, ir domāts tikai tam, lai paslēptu dziļāk mūsu zemapziņā problēmu, kuru mēs nespējam atrisināt psihes līmenī.

Jebkura mūsu iekšējā sāpe, slimība, nepatīkams fiziskais stāvoklis sākas ļoti konkrētā momentā. Viss bija labi līdz 14:30, bet 14:33 notiek kāds negaidīts notikums cilvēka dzīvē, kurš “ieslēdz” slimību vai diskomforta stāvokli. Lai atbrīvotos no nepatīkamā stāvokļa, lai slimība pārietu, mums ir jāatrod, kas tas bija par smagu pārdzīvojumu, ar kuru cilvēks nespēja tikt galā psihes līmenī, un ķermenis to pārņēma.

Esiet veseli!

 

 



Komentāri

Nav komentāru.

Komentēt šo rakstu