Mājas BIBLIOTĒKA CILVĒKA IEKŠĒJĀS PASAULES PROCESI Netikumi – mūsu izdzīvošanas reakcijas.

Netikumi – mūsu izdzīvošanas reakcijas.

Internetā ir daudz rakstu par to, kā atbrīvoties no dažādiem ‘’sliktiem ieradumiem’’. Piemēram, kā augstprātība, dusmām, aizvainojumiem u.c. Protams, vienmēr ir pielikta klāt īsa instrukcija, kā ar to visu cīnīties. Man pašai vienmēr ir interesējis, kā tad ar to visu cīnīties. Tāpēc, ka es pati esmu vienkāršs cilvēks un nekas cilvēciskais man nav svešs. Gribējās būt pareizai un ne pie kā vainīgai, un garīgi pilnveidoties ( apskaidrība par to, ka pēc garīguma neskaidra kā pēc naudas, vīriešiem vai suņiem, man atnāca ar laiku).

Kā parasti cīnās ar netikumiem?

Visbiežāk sastopamais veids ir – savas rīcības pārdomāšana, apzināšanās, ka tev nav taisnība, kā arī paziņot pasaulei, pie katras mazākās izdevības, ka tu tagad esi ‘’vispār cits cilvēks, ne tāds kā agrāk’’. No vārdiem uz darbiem reti kurš pāriet, jo visi spēki aiziet uz to, lai pārdomātu savu rīcību. Ir, protams, tādi, kuri arī nonāk līdz tādām pārmaiņām! Īpaši aktīvi cilvēki sāk smaidīt tiem cilvēkiem, kurus agrāk ciest nevarēja, mēģina būt laipni viens pret otru, mazāk lielīties, iztēlot, ka viņus vairs neuztrauc otra cilvēka reakcija. Viņš tagad ir ‘’garīgs cilvēks’’. Taisnību sakot, jūtās viņi kā sieviete, kuru ietur diētu vai vīrietis, kurš mēģina atmest smēķēšanu.. Un nez kāpēc ir iekšējā sajūta, ka gribās visus apkārtējos pāraut uz pusēm… Rezultātā, kuri ir ‘’garā spēcīgie’’ un tie, kuri neatlaidīgi turpina pilnveidoties un atbrīvoties no dažādiem netikumiem ar jebkuru paņēmienu ( var iedzīvoties dažādās slimībās, kā minimums līdz neirozei), vairākums no viņiem tomēr atgriežas pie tā, ka laikam jau vienkārši jāsamierinās ar saviem trūkumiem, nesanāk viņiem noturēt šo ‘’labā cilvēka masku’’.

Kādu var no tā izdarīt secinājumu?

Neizdodas uzveikt šo cīņu ar saviem trūkumiem. Nekā neizdodas! Augstprātība, agresija, histērijas, aizvainojumi, kā paliek, tā paliek. Kāpēc cilvēkiem neizdodas cīnīties ar trūkumiem? Tāpēc, ka nevar cīnīties ar to, kas ir kā adaptācijas, nevar cīnīties ar to, kas kādreiz tika izveidots kā aizsardzība, lai izdzīvotu. Protams, tas viss nāk no mūsu bērnības. Vienreiz sodīja par kaut kādu uzvedību un šī aizsardzības reakcija nostrādāja mūsos. Tā palīdzēja toreiz izdzīvot.

Jāpiebilst, ka cīnoties ar kaut ko, mēs to piepildām ar enerģiju. Tas ir fizikas likums. Jo lielāka cīņa, jo spēcīgākas sajūtas, simptoms. Visas mūsu reakcijas, tie ir vienkārši aizsardzības instinkti, mēs sevi tādā veidā pasargājam, un tad, kad saka, ka no kāda netikuma ir jāatbrīvojas, ka tas ir slikti, viņi nesaprot, ka tikmēr, kamēr cilvēks neatradīs to pirmo konfliktu, kurš izveidoja šādu reakciju, viņš nespēs  atbrīvoties no tā.

Mūsu bioloģijai ir uzspļaut tam, kuram ir taisnība un kuram nav, tai ir uzspļaut, kurš ir labs un kurš ir slikts cilvēks( dabā nav ne sliktu, ne labu, ir tikai mūsu reakcijas, kuras neapzināti mums palīdz izdzīvot), kamēr konflikts ir, būs arī slimības un reakcijas, neskatoties ne uz kādām cilvēka īpašībām. Tas ir jāsaprot un jāsāk strādāt ar savu konfliktu risināšanu. Te arī viss stāsts. Un nekādas cīņas un sevis mocīšanas. Es pat teiktu, ka vajadzētu vairāk par draudzību parunāt, pašam ar sevi, ar savām mazajām, nelaimīgajām daļiņām, kuras nekādā savādākā veidā nespēja sevi aizstāvēt. Un pareizi arī darīja. Dzīve visā savā pilnībā  ir daudz dārgāka un garāka par mūsu bērnību. Ir tikai jāprot ar visām savām daļiņām sarunāt, pašiem sev par labu.

Iepatikās raksts? Padalies ar draugiem!  

paDalies ar draugiem

KOMENTĀRI

Komentāru vēl nav

KOMENTĒT ŠO RAKSTU

Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Comment:

Uz augšu