Tuvredzības psihosomatika

Sevis Apzināšanās Skola uzsāk rubriku – “Slimību iemesli”, un šodien piedāvāju parunāt par tuvredzību. Tuvredzība – tas ir organisma risinājums, lai acis visu laiku fokusētos uz to, kas notiek tieši tev priekšā. Kad tāds ir nepieciešams? Tad, kad cilvēkam pastāvīgi priekšā ir kādas nepatīkamas situācijas. Piemēram, tēva dūre, kura var pēkšņi parādīties jebkurā brīdī, un tāpēc jācenšas nepalaist garām šo momentu, lai varētu aizgriezties projām. Mēdz būt tā, ka dzīvē it kā viss rit labi, nekādas īpašās briesmas nevar novērot, bet tuvredzība progresē. Tas nozīmē, ka problēma ir nevis šeit un tagad, bet ir kaut kas, kas nav izdzīvots pagātnē, un tāpēc ir jāiet dziļāk – mūsu zemapziņā, lai paskatītos, kas ir tur. Un var notikt tā, ka cilvēks, viņam pašam to neapzinoties, pats sev priekšā (savā prātā) tur šausmu bildi, kura viņu ļoti biedē, bet viņš nespēj to kontrolēt. Viņš fokusējas uz to, un līdz ar to uztur savu skatienu pastāvīgā tuvumā, lai spētu novērot, ka briesmas nedraud, ka viņš paspēs sevi izglābt.

Tuvredzība var būt arī kā atrisinājums organismam, ja viss, kas atrodas tālāk, rada ciešanas. Radinieki, kurus negribas redzēt. Apstākļi, kādos cilvēks dzīvo un kurus viņš nespēj paciest. Pilsēta, kura atgādina, ka šeit bija daudz ciešanu, un laimīgs vienalga nekļuvu. Labāk ir neredzēt to visu, kas ir tālāk aiz manas personīgās robežas. Rezultāts – tuvredzība. Jums varētu rasties jautājums: bet ja nu tuvredzība ir iedzimta, ja nu tā ir jau no bērnības? Tādā gadījumā ir jāstrādā ar neapzināto daļu. Jāpaskatās, kāda programma ir ieslēgta un tā arī nav izslēgta, kā arī jāpārskata pārliecības, kuras ir saistītas ar tuvredzību.  

paDalies ar draugiem

KOMENTĀRI

Komentāru vēl nav

KOMENTĒT ŠO RAKSTU

Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Comment:

Uz augšu