+44 7477 532981
[email protected]

Viena no svarīgākajām parādībām par kurām nestāsta un nemāca mums skolā ir –  projekcija vai cilvēka neapzinātas uzvedības pārnešana uz citiem cilvēkiem.

Citiem vārdiem, noliedzot paši sevī noteiktas īpašības, mēs sākam tās ievērot apkārtējos cilvēkos. Aizsardzības mehānisms nostrādā tajā momentā, kad mēs izjūtam neapmierinātību ar tām vai citām savas personības īpašībām, savām jūtām.

Līdzīga noraidoša uztvere liek mums pārnest šīs īpašības uz ārējiem objektiem vai apkārtējiem cilvēkiem. Piemēram, izrādot neiecietību attiecībā pret citiem cilvēkiem, mēs tādā veidā mēģinām pārvarēt neapmierinātības sajūtu  un mazvērtības kompleksus.

Protams, projekcijas nerodas pašas no sevis, pie viņām noved kaut kāds ‘’aizkaitināmības’’ objekts. Nepilnības, kuras mēs ievērojam apkārtējos, pievelk mūsu uzmanību pie noteiktiem aspektiem, kurus mēs atsakāmies redzēt sevī. Tādā veidā neapmierinātība ar to vai citu savas personības īpašību, automātiski projicējās uz apkārtējo pasauli.

Cilvēks ir spējīgs ieraudzīt apkārtējos tikai to, kas piemīt viņam pašam.

Piemēram, noliedzot paša spēju izjust dusmas vai agresiju, mēs ar to pašu pievelkam savā dzīvē cilvēkus, kuri šīs īpašības izrāda atklāti. Mūsu uzvedība ir balstīta uz pašu apspiestajām emocijām un šajā  gadījumā – dusmām.

Tāpēc mēs patstāvīgi jūtam tieksmi nosodīt tos, kuri kā mums liekas, rīkojas savādāk, nekaunoties izrādīt savu agresiju un dusmas. Pašapmāns noved pie tā, ka cilvēks zaudē spēju patstāvīgi atšķirt savas patiesās emocijas, kuras ir noslēptas dziļi zemapziņā , bet ievēro, kā izpauž tās citi.

Citiem vārdiem, apkārtējie cilvēki spoguļu veidā atspoguļo mūsu apspiestās sajūtas  un emocijas, kas palīdz mums tās atpazīt un izrādīt.

Instinktīvi mēs vienmēr tiecamies atbrīvoties no savām negatīvajam projekcijām. Tajā nav nekā dīvaina. Cilvēkam ir daudz vieglāk domāt par kaut ko, kas viņam sagādā prieku , nevis par to, kas izsauc kauna izjūtu un iedveš riebumu.

Ja cilvēks, kurš ir jums blakus, uzvedas, kā jums liekas ne īpaši pieklājīgi, piemēram, ejot jums garām, spļauj uz trotuāra un jūs nereaģējat uz viņa darbību, jums droši vien nav vajadzīgs uzsākt iekšējo darbību ar sevi. Bet ja līdzīga apkārtējo uzvedība sarūgtina jūs vai aizkaitina un jūs pie sevis nodomājiet :’’ Kā var tik pretīgi un nekulturāli uzvesties ?‘’, jūs acīmredzot veidojiet projekciju, paši sev neatļaujiet būt kādās situācijās ”nekulturāliem”.

Dotajā gadījumā var pilnīgi droši apgalvot, ka kaut kad pagātnē, jums pašiem nācies veikt kaut ko nepieņemamu un iespējams, ka arī šodien jūs uzvedaties līdzīgā veidā. Tā vai cita iemesla pēc,  jūs izjūtiet diskomfortu, ievērojot noteiktu rīcību apkārtējos cilvēkos. Citiem vārdiem sakot, apkārtējie iedarbojas uz jums ar savu rīcību, kas ir apspiesta jūs pašos.



Komentāri

Nav komentāru.

Komentēt šo rakstu