Projekcijas.

Viena no svarīgākajām parādībām, par kurām nestāsta un nemāca mums skolā, ir –  projekcija vai cilvēka neapzinātas uzvedības pārnešana uz citiem cilvēkiem. Citiem vārdiem, noliedzot paši sevī noteiktas īpašības, mēs sākam tās ievērot apkārtējos cilvēkos.Aizsardzības mehānisms nostrādā tajā momentā, kad mēs izjūtam neapmierinātību ar tām vai citām savas personības īpašībām, savām jūtām. Līdzīga noraidoša uztvere liek mums pārnest šīs īpašības uz ārējiem objektiem vai apkārtējiem cilvēkiem. Piemēram, izrādot neiecietību attiecībā pret citiem cilvēkiem, mēs tādā veidā mēģinām pārvarēt neapmierinātības sajūtu  un mazvērtības kompleksus. Protams, projekcijas nerodas pašas no sevis, pie viņām noved kaut kāds ‘’aizkaitināmības’’ objekts.

Nepilnības, kuras mēs ievērojam apkārtējos, pievelk mūsu uzmanību pie noteiktiem aspektiem, kurus mēs atsakāmies redzēt sevī. Tādā veidā neapmierinātība ar to vai citu savas personības īpašību, automātiski projicējas uz apkārtējo pasauli. Cilvēks ir spējīgs ieraudzīt apkārtējos tikai to, kas piemīt viņam pašam. Piemēram, noliedzot paša spēju izjust dusmas vai agresiju, mēs ar to pašu pievelkam savā dzīvē cilvēkus, kuri šīs īpašības izrāda atklāti. Mūsu uzvedība ir balstīta uz pašu apspiestajām emocijām, šajā  gadījumā – dusmām. Tāpēc mēs pastāvīgi jūtam tieksmi nosodīt tos, kuri, kā mums liekas, rīkojas savādāk, nekaunoties izrādīt savu agresiju un dusmas.

Pašapmāns noved pie tā, ka cilvēks zaudē spēju patstāvīgi atšķirt savas patiesās emocijas, kuras ir noslēptas dziļi zemapziņā, bet ievēro, kā tās izpauž citi. Citiem vārdiem, apkārtējie cilvēki atspulga veidā atspoguļo mūsu apspiestās sajūtas  un emocijas, tā palīdzot mums tās atpazīt sevī un izrādīt.Instinktīvi mēs vienmēr tiecamies atbrīvoties no savām negatīvajam projekcijām. Tajā nav nekā dīvaina. Cilvēkam ir daudz vieglāk domāt par kaut ko, kas viņam sagādā prieku, nevis par to, kas izsauc kauna izjūtu un iedveš riebumu. 

Ja cilvēks, kurš ir jums blakus, uzvedas, kā jums liekas, ne īpaši pieklājīgi, piemēram, – ejot jums garām, spļauj uz trotuāra, bet jūs nereaģējat uz viņa darbību, – tad jums tas ir vienalga, un droši vien nav vajadzīgs uzsākt iekšējo darbību ar sevi. Bet, ja līdzīga apkārtējo uzvedība jūs sarūgtina vai aizkaitina, un jūs pie sevis nodomājat:’’ Kā var tik pretīgi un nekulturāli uzvesties?‘’, jūs acīmredzami veidojiet projekciju, paši sev neatļaujot būt kādās situācijās ''nekulturāliem''. 

Šajā gadījumā var pilnīgi droši apgalvot, ka kaut kad pagātnē, jums pašiem nācies veikt kaut ko nepieņemamu un, iespējams, ka arī šodien jūs uzvedaties līdzīgā veidā. Tā vai cita iemesla pēc,  jūs izjūtiet diskomfortu, ievērojot noteiktu rīcību apkārtējos cilvēkos. Citiem vārdiem sakot, apkārtējie iedarbojas uz jums ar savu rīcību uz to īpašību, kas ir apspiesta jūs pašos.
 

paDalies ar draugiem

KOMENTĀRI

Komentāru vēl nav

KOMENTĒT ŠO RAKSTU

Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Comment:

Uz augšu