+44 7477 532981
[email protected]

Kādreiz es biju ļoti aizrāvusies ar “pozitīvās domāšanas” tehnikām. Jūs visi jau noteikti esat dzirdējuši šo tik ļoti lielīto pozitīvās domāšanas veidu, kas jums palīdzēs piesaistīt dzīvē tikai patīkamus notikumus. Bet vai jūs zinājāt to, ka tas varētu būt diezgan bīstami? Tas ir kā plīvurs uz acīm, kurš neļauj redzēt to, kas patiesībā notiek dzīvē. Tas liek noliegt faktus, atsakoties dzīvot reālajā pasaulē, kur var saņemt daudz labpatikas no pašas dzīves, kas nav salīdzināma ar tām drupačām iluzorā baudījuma, ko dod šī populārā un tautā izdaudzinātā pozitīvā domāšana.

 
Kādreiz es pilnībā atdevu sevi šo ilūziju varā. Atteicos ticēt pat acīmredzamiem faktiem. Sāku virzīt savu uzmanību tikai uz pozitīvo un gaidīt, kad notiks brīnumi. Es neļāvu sev ticēt nekam “sliktam.” Biju sadalījusi pasauli uz labu un sliktu, un to slikto nevēlējos pat redzēt. Iztērēju daudz naudas, pērkot dažnedažādāko pozitīvo literatūru par veiksmes pievilkšanu savā dzīvē.

 
No sākuma tas tiešām ļoti piesaista. Iedomājies tikai, izrādās, ka, lai viss tavā dzīvē būtu labi, vajag vienkārši domāt tikai par labām lietām. Dzīt prom no sevis sliktās domas, cilvēkus, kas ir ienākuši tavā dzīvē ar sliktām ziņām. Vēl es biju aizrāvusies ar meditācijām zem dabas skaņu melodijām, skaitīju mantras katru vakaru un katru rītu. Neskatoties uz visu manu centību, manā dzīvē tomēr turpināja notikt notikumi, kas bija tālu no pozitīvā, es vienkārši centos par tiem nedomāt, jo citādi izies no ierindas viss pozitīvais noskaņojums, un tad atkal vajadzēs sākt visu no gala (tā bija rakstīts grāmatā).
Tik tiešām, cilvēki, kas visu laiku domā tikai par labo, ievēro, ka viņu dzīvē reti notiek nepatīkami notikumi. Viņi ir laimīgi. Daudzi no viņiem kļūst par pozitīvās domāšanas treneriem. Skatoties uz viņiem, klausoties viņu runā, lasot viņu grāmatas, nevar vienkārši neticēt tam, ko viņi saka. Viņi tik krāsaini apraksta notikumus, kuri notiek viņu dzīvē un salīdzina ar savām domām, kuras paredzēja šos notikumus, tu vienkārši klausies muti atvēris, aizsapņojies par visu…

 
Piemēra veidā tiek sniegti cilvēki, kas dzīvo ar sliktām domām un tāpēc, ka viņiem galvā tādas domas, arī apkārtne viņiem slikta. Katrs no mums to viegli var novērot starp paziņām un cilvēkiem, kas viņus aptver, un, kā tas bieži notiek – mēs izdarām tiešus novērojumus, bet nepareizus secinājumus. Jaucam cēloni ar sekām. Nesaprotam tos cilvēkus.

 
Domas un notikumi tik tiešām ir savā starpā saistīti. Un tā arī ir, ka no mūsu domām ir atkarīga mūsu dzīve. Viss jau būtu ļoti vienkārši, ja visā šajā ķēdītē nebūtu trešā elementa – tā, no kurienes šīs visas domas, negatīvas vai pozitīvas, iziet. Kur ir tas pats avots?

 
Kas ir šis trešais elements? Tās ir mūsu psihes iedzimtās īpatnības, mūsu īpašību un neapzinātu vēlēšanos sakopojums. Tas, kas diktē mūsu domas. Tieši no šī visa ir atkarīgs, cik pozitīvas vai negatīvas būs visas mūsu domas, un tieši tāpēc mūsu galvā domas uzrodas pašas no sevis. Mēs nespējam tās kontrolēt, mēs nevaldām pār tām. Tās pāvalda mūsu zemapziņa, kas ietekmē mūsu fizisko dzīvi. Tas, kādā stāvoklī atrodas mūsu zemapziņa, noteiks mūsu dzīves scenāriju. Ir cilvēki, kuri patstāvīgi par kaut ko īd, sūdzas, vienmēr ir ar kaut ko neapmierināti. To vien tik dara, kā jauc visu pozitīvo noskaņojumu. Viņam ir savi dziļi iekšējie apvainojumi, smagas frustrācijas, kuras ir noslēptas viņu zemapziņā un no turienes spiež uz viņiem, piedod smaguma un sāpju sajūtu. Šīs sajūtas ir stipras, bet pašu iemeslu šis cilvēks nesaprot, tāpēc viņš sāk meklēt racionalizācijas – ar ārpasauli izskaidro savas sliktās sajūtas. Viņam liekas, ka apkārt visi speciāli grib viņam nodarīt pāri, izvest viņu no pacietības.

 
Viņš nespēj apzināties, kas ir tas, kas diktē viņa sliktās sajūtas. Frustrācijas un dziļi apvainojumi raksta viņa dzīves scenāriju. Kādas pozitīvas domas gan var būt šim cilvēkam tādā stāvoklī? No mūsu zemapziņas stāvokļiem ir atkarīgs tas, cik viegli mēs spēsim adaptēties šajā dzīvē. Cik ātri mēs aptversim jaunas prasmes, lai pielietotu un adaptētu tās dzīvē. Kā mēs sadarbosimies ar citiem cilvēkiem, kā viņi pret mums attieksies.

 
Visi šie notikumi ir saistīti nevis ar to, ko mēs domājam, bet ar to, kādā stāvoklī atrodas mūsu psihe. Tieši mūsu psihe izsauc mūsos mūsu domas, kuras atkarībā no mūsu iekšējiem stāvokļiem būs pozitīvas vai negatīvas. Pat ja mēs mākslīgi mainīsim savas domas no mīnusa uz plusu, liekot savos statusos pozitīvus citātus, tie neko nemainīs. Tie nekā neietekmēs notikumus, kuri notiek mūsu dzīvē. Tāpēc, ka tas, kas ietekmē mūsu dzīves notikumus, – mūsu zemapziņas stāvokļi – atrodas daudz dziļāk, pavisam dziļi – mūsu zemapziņā.
Ko tik tiešām spēj dot pozitīvā psiholoģija – bēgšanu no realitātes un kopā ar to – zaudēt izredzes pa īstam veidot savu dzīvi laimīgu. Tā vietā mēs ceļam ilūzijas un ticam tām, atdodot sevi tukšu sapņojumu varā. Tikai apzinoties savu domu cēloņus, ir iespējams mainīt savu dzīves scenāriju.

 

Iepatikās raksts? Padalies ar saviem draugiem!



Komentāri

Lilita Lepa
21. jūlijs 2017
Pozitīvā domāšana nelīdzēs,ja sirds dziļumos cilvēks nejutīsies patiesi laimīgs.Tā būs sevis mānīšana.

Māra
20. marts 2017
Nav ko sevi mānīt ar pozitīvu domāšanu vienmēr un visur. Notikumi ir jāredz tādi kādi tie ir. Un tad viss pārējais ir atkarīgs gan no saprašanas, gan no attieksmes pret notiekošo, gan no domāšanas...

Indra
14. marts 2017
Pozitīvā domāšana NAV bēgšana no realitātes

Komentēt šo rakstu