RU LV EN

Jaunā psiholoģija

Cilvēka psihes un ķermeņa uzbūve
«Mēs visi esam ģēniji. Bet, ja jūs vērtēsiet zivtiņu pēc viņas spējām uzrāpties kokā, tad viņa nodzīvos visu dzīvi domājot, ka ir muļķe.» (A. Einšteins)

 
Cilvēks dzīvo un nesaprot, kāpēc viss notiek pretēji viņa gribai. Viss notiek, viņam pašam nezinot, kas un kā? Viņā ir kaut kas tāds, kas pavēl rīkoties un domāt. Tātad viņš nepavisam neapzinās sevi. Ja viņš sevi neapzinās, viņš guļ, lai gan viņš neko nezina par miegu. Mēs visi rīkojamies atkarībā no savām iedzimtajām psihiskajām īpatnībām. Tāpat kā it visam dabā ir savas īpatnības, tāpat arī mums – cilvēkiem – katram ir savas īpatnības, kuras nevar pārveidot.
 

Kāpēc tā ir? Mēs taču redzam, ka mums apkārt dzīvo dažādi cilvēki, – dažādi pēc rakstura, pēc prāta uzbūves, pēc uzvedības. Kādam ir zelta rokas, kādam ir izteikta muzikālā dzirde. Kāds ir aktīvs un viņam patīk būt sabiedrībā, kāds ir mājās sēdētajs un klusētājs. Visi ir ļoti dažādi.
 

Izrādās, ka tā nav nekāda nejaušība. Cilvēki piedzimst dažādi, lai izpildītu dažādus uzdevumus, tāpēc mēs domājam atšķirīgi, uzvedamies dažādi un uz pasauli skatāmies katrs citādāk. Mums ir dažādi mērķi un dažādas dzīves vērtības. Iedomājieties – tas ir pat pilnīgi normāli. Tas pat ir nepieciešami! Piemēram, zvēri izskatās dažādi, bet iekšēji visiem ir vienādas vēlmes – ēst, dzert, gulēt un elpot. Mēs, cilvēki, ārēji izskatāmies vienādi, bet iekšēji mēs visi esam dažādi, mums katram ir savas vēlmes un dzīves vērtības. Katram ir savs iekšējais saturs, bet, tā kā tas viss ir iekšēji, mums ir grūtāk šo atšķirību apzināties/redzēt.
 

Tāpēc daudzi viedie ir teikuši: “Vienīgais cilvēka uzdevums ir iepazīt pašam sevi, jo tad, kad viņš iepazīst pats sevi, viņš iemīl arī otru cilvēku, caur sevi.” Viens cilvēks nevar visu zināt un visu prast. Tāpēc mēs dzīvojam sabiedrībā, kur mēs izmantojam viens otra augļus. Katrs kaut ko atdod un kaut ko saņem pretī. Tikai apvienojoties un kopā strādājot, mums ir viss, kas ir nepieciešams dzīvei. Kāds apmāca bērnus, kāds projektē, kāds vada valsti… Sistemātiskā vektoru psiholoģija apraksta, ar kādām psihes īpatnībām un rakstura īpašībām cilvēks ir piedzimis. Šīs īpašības nevar izmainīt, kā arī nevar iegūt kādas citas, – tās var tikai attīstīt vai apspiest. Viss ir atkarīgs no vides, kādā cilvēks ir audzis.

 
Tāpēc daudzi viedie ir teikuši: “Vienīgais cilvēka uzdevums ir iepazīt pašam sevi, jo tad, kad viņš iepazīst pats sevi, viņš iemīl arī otru cilvēku, caur sevi.” Viens cilvēks nevar visu zināt un visu prast. Tāpēc mēs dzīvojam sabiedrībā, kur mēs izmantojam viens otra augļus. Katrs kaut ko atdod un kaut ko saņem pretī. Tikai apvienojoties un kopā strādājot, mums ir viss, kas ir nepieciešams dzīvei. Kāds apmāca bērnus, kāds projektē, kāds vada valsti… Sistemātiskā vektoru psiholoģija apraksta, ar kādām psihes īpatnībām un rakstura īpašībām cilvēks ir piedzimis. Šīs īpašības nevar izmainīt, kā arī nevar iegūt kādas citas, – tās var tikai attīstīt vai apspiest. Viss ir atkarīgs no vides, kādā cilvēks ir audzis.

Cilvēka psihe vairs nav nekāds noslēpums, un sistēmiskā vektoru psihoanalīze pierāda to. Ar šo zināšanu palīdzību cilvēks var paskatīties uz dzīvi no pilnīgi visām pusēm. Paskatīties uz savu dzīvi no putna lidojuma. Ar šo zināšanu palīdzību cilvēks var iepazīst sevi un cilvēkus sev apkārt. Šīs zināšanas ir unikālas, un tajās iegūtie rezultāti ir noturīgi. Jūsu domāšana izmainās uz visiem laikiem. Jums vairs nebūs jātērē laiks, mēģinot pārmainīt otru cilvēku, jums vairs nebūs gadiem jādzīvo smagos aizvainojuma stāvokļos, jums vairs nevajadzēs piespiest sevi kādam piedot vai kaut ko aizmirst. Jūs iegūsiet zināšanas, kuras jums paskaidros, kāpēc jūsu dzīve ir tieši tāda.

Šeit ir cilvēku vārdi, kuru darbība kaut kādā mērā ietekmēja sistēmiskās vektoru psihoanalīzes (SVP) attīstību: Zigmunds Freids ar savu darbu “Raksturs un anālā erotika” (http://lib.aldebaran.ru/author/freid_zig…), psiholoģijas profesors Vladimirs Ganzens, akadēmiķis Viktors Tolkačevs (8 vektoru teorijas autors, sistēmiskās vektoru psihoanalīzes izgudrotājs).

Sistēmiskās Vektoru Psiholoģijas galvenā ideja ir tāda, ka cilvēks ir nevis atsevišķa būtne, bet gan grupas suga. Kā, piemēram, skudras, bet daudz, daudz sarežģītāk. Dabā visi dzīvo grupās. Putni lido grupās, zvēri dzīvo grupās, un arī mēs, cilvēki, dzīvojam grupās – ciematos, apgabalos, pilsētās, ģimenēs, darba kolektīvos. Katrs cilvēks ir piedzimis ar noteiktu domāšanas veidu un noteiktām psihiskajām vēlmēm. Lai mēs varētu viens ar otru sadarboties, ir nepieciešams izprast gan sevi, gan otru cilvēku, un zināšanas par to, kā ir uzbūvēts cilvēks, mums sniedz SVP.Lai varētu strādāt un attīstīties, katrā sistēmā ir noteikti elementi, katram elementam sava funkcija. Kopā ir 8 elementi, kuri parādījās caur šīm četrām kategorijām, ar kurām var aprakstīt jebkuru izpausmi pasaulē.
 

TELPA, LAIKS, ENERĢIJA, INFORMĀCIJA

8 elementi rodas, sadalot šīs lietas uz iekšējo un ārējo:
TELPA Matērija – Forma
LAIKS Pagātne – Nākotne
ENERĢIJA Aranzēšanās – Apvienošanās
INFORMĀCIJA Kopējā – Privātā

Vektors šajā gadījumā nav matemātisks termins, bet gan vārds, kurš nosaka vēlmes virzienu. Var teikt, ka fiziskajā pasaulē vektors ir psihe (kā mēs domājam un rīkojamies), vēlme ir projekcija ķermenī. Tas ir loģiski, ja cilvēks, piemēram, piedzimis ar funkciju “mākslinieks” (kaut šis jau ir funkciju kopums), tad viņa acīm jābūt atbilstošām, tātad tas ir jūtīgākas pret dažādām detaļām un krāsām nekā cilvēkam, kura funkcija ir “pagātne”.
 
Daži saka tā – no sākuma tiek apmierinātas dzīvnieciskā līmeņa vēlmes, pēc tam cilvēciskā. Maslova vajadzību piramīda apmēram parāda šo procesu, bet tā ir neprecīza, jo neievēro, ka cilvēku pamata vēlēšanās atkarībā no viņu funkcijas ir dažādas.

Visas noslieces (alkoholisms, pedofīlisms, homoseksuālisms, prostitūcija, tieksme zagt, mazohisms, sadisms, lūzera scenārijs u.c.) ir tikai tāpēc, ka cilvēks kaut kāda iemesla dēļ nepilda savu funkciju. Tomēr vēlme grib tikt apmierināta, un tad tā nolaižas uz zemāko vēlēšanās līmeni – uz ķermeni.

Tā kā cilvēkam ar pagātnes psihotipu jūtīgākā zona ir viss barības trakts, bet mēs zinām, ar ko trakts beidzas, tad nerealizēta vēlme koncentrējas tieši tur. Daba tā nav domājusi, tās vienkārši ir sekas. Jo tuvāk sabiedrība būs tādam stāvoklim, kad katram cilvēkam ir visas iespējas realizēt savas dabas funkcijas (ja audzināšanas un izglītības sistēmas ņems vērā cilvēka dabas atšķirības), jo mazāk tādu noslieču būs. Īsāk sākot, jo tuvāk sabiedrības sistēma būs dabas sistēmai, jo mazāk nelaimīgu cilvēku. It kā sen zināma patiesība, bet reti kurš var pateikt, kāda tad ir tā dabas sistēma. SVP piegājiens ir tieši par to – kādi elementi ir jebkurā sistēmā, un pēc kādiem likumiem sistēma attīstās.
 
Kā lai cilvēks pats uzzina, kādam mērķim viņš ir dzimis? Kā viņam saprast, kādas ir viņa dotības un kāda uzdevuma izpildīšanai tās vislabāk der? Daba arī te mūs nepamet: cilvēkam ir iebūvēts savs kompass, kurš nekļūdīgi vada viņu pa dzīvi, – tās ir viņa vēlmes. Mēs paši vēlamies darīt to, kam esam dzimuši. Ja jums ir vēlme iepazīt sevi dziļāk, saprast savus tuvākos cilvēkus un to, kas jums ir apkārt, es esmu izveidojusi bāzes kursu “Iepazīsti sevi un citus”, kurā ir piecas lekcijas par to, kā mēs katrs esam uzbūvēti un kāds ir mūsu dzīves scenārijs. Sīkākai informācijai klikšķināt te Daudzi cilvēki neapzinās savus dabas ieliktos uzdevumus. Var visu dzīvi veltīt, pildot nevis savu uzdevumu, bet to, kuru ir uzspiedusi sabiedrība. Tāda dzīve ir atņēmusi mums baudas sajūtu, un cilvēks jau vairs nenes nekādu labumu sabiedrībai, tikai tāpēc, ka viņš nedara to, kas viņam patiesībā jādara. Tikai apzinoties un pildot to uzdevumu, kuru jūsos ir ielikusi daba, jūs spēsiet veidot laimīgu dzīvi un būt noderīgs sabiedrībā.

KOMENTĀRI

Komentāru vēl nav

KOMENTĒT ŠO RAKSTU

Jūsu vārds
Jūsu uzvārds:
Jūsu e-pasts
Komentārs:

Mēs iesakām pievērst uzmanību šiem kursiem

Skatīt citus kursus