Mēs palīdzam veidot dzīvi apzinātāku 

                             Visu, ko mēs nevaram izpaust ar vārdiem, klūst par ciešanu iemeslu

Lai palīdzētu sev un savam organismam, ir jāsaprot slimības (simptoma) jēga.

 Kā mēs parasti uztveram slimības?

Kad uzrodas sāpes vai slimība, pats iemesls ir redzams ķermenī, tajā daļā, kur izpaužas sāpes. Sāp roka – loģiski, ka vajag ārstēt roku, sāp vēders – jāārstē vēders. Mēs parasti cenšamies ietekmēt pašu simptomu, nevis meklējam pašu pirmo iemeslu, no kurienes simptoms ir radies.

Ja mājās tek ūdens no griestiem, tad ir bezjēdzīgi aizkrāsot griestus, ja netiek novērsts pats ūdens tecēšanas iemesls. Ja jumtā ir caurums vai augšā dzīvo kaimiņš, kurš periodiski atstāj atvērtu krānu, tad, lai cik labi jūs arī nerūpētos par saviem griestiem, ūdens vienalga sūksies citā vietā. Tieši tas pats notiek ar slimību. Lai pārrautu šo apli, ir jāaizdomājas par patiesajiem slimību rašanās iemesliem.

Katrs orgāns mūsu ķermenī atbild par noteiktu funkciju. Piemēram, kuņģis – pārstrādā barību, sirds -pumpē asinis, asinis transportē vielas pa organismu. Neviens orgāns pats par sevi nestrādā. Visu kontrolē un vada smadzenes. No kurienes orgāni zina, kas viņiem jādara?

Mūsu organismam, atkarībā no fiziski nedzīviem priekšmetiem, ir vēl daudz citu līmeņu, kuri dalās uz dzīvajiem. Tai skaitā arī bioloģiskais līmenis. Tieši šis līmenis pilnība pārvalda pār mūsu ķermeni. Mēs nedomājam, kā mums elpot, norīt, kā pārstrādāt barību, kādus muskuļus ieslēgt, lai pakasītu degunu. Viss tas jau ir ierakstīts bioloģiskajās smadzenēs, speciālu bioloģisku programmu veidā, kuras tikai noslīpētas miljoniem gadu.

Slimība – tā arī ir speciāla programma, kad kaut kas notiek, bioloģija reaģē, ieslēdzot šīs programmas.

Bio – smadzenes ieslēdz programmu, notiek izmaiņas ķermenī. Lai notiktu izdziedināšanās, ir nepieciešams atslēgt noteiktu programmu smadzenēs.

Ko mēs parasti darām?

Mēs ārstējam pašu orgānu, bet programma, kura iedarbināja šo slimību smadzenēs, paliek aktīva. Orgāns pastāvīgi saņem signālu no smadzenēm. Kamēr programma ir aktīva, smadzenes turpinās dot komandas, slimības režīmā. Programmas var atslēgties, ja problēma ir atrisināta un nav atstājusi nekāda pēdas. Tad cilvēks atjaunojās un izārstējas, bet bieži vien organismam ir nepieciešams palīdzēt aizvākt radušos konfliktus un emocionālos sasprindzinājumus.

Jebkurš dzīvs organisms ir spējīgs atjaunoties un nekādi blakus resursi to nespēj izdarīt. Tie var tikai  palīdzēt vai arī traucēt. Ārsti var ielikt lūzuma vietu atpakaļ, bet viņi nevar to izārstēt. Viņiem nāksies gaidīt un novērot vai lūzums sadzīs. Ārsti var izrakstīt zāles, bet uzsūkt un sadalīt, kur zālēm ir jāuzsūcas un iedarbināt bioķīmiskās reakcijas, to darīs pats organisms. Tāpēc vienas un tās pašas procedūras, dažādiem cilvēkiem var sniegt pilnīgi dažādas reakcijas.

Dabā dzīvnieki vai nu atrisina problēmu vai arī mirst. Cilvēks ir iemācījies dzīvot ar problēmām. Mēs kaut ko pārdzīvojām jau sen un aizmirsām par to, bet mūsu ķermenis glabā šīs atmiņas sāpju un slimību izskatā, mūsu šūnu atmiņā.

Ārsti, dziednieki,  magi, ekstrasensi, mēģina kaut ko dziedināt. Paārstēja un viss pārgāja, bet tas nenoskaidro pašu pirmo iemeslu un nedod spēju, lai cilvēks pats spētu atjaunināties. Uz kādu laiku cilvēkam paliek labāk, bet pati ‘’mācību stunda’’ nav izprasta, nav apzināšanās un sapratnes par to, kas notiek un tas nozīmē, ka pats pirmais iemesls ir palicis iekapsulētā viedā  un gaidīs brīdi, lai atkal sevi izpaustu.

To parasti sauc par hroniskām slimībām. Tas pat var nenotikt ar pašu cilvēku, bet var tik nodots tālāk – ģenētiski, citām paaudzēm, bērniem un mazbērniem.

Ārstēšana ->Sarunu terapija

1.Tiek apskatīts ievainotais orgāns/fiziskais ķermenis

->Tiek izskatīts cilvēks visos viņa dzīves apsektos  (rakstura un psihes īpašības) un kā viņš sadarbojās ar apkārtējo vidi

2.Iemeslu meklēšana ķermenī

-> pašas saknes meklēšana visos līmeņos: psihiskajā, bioloģiskajā, ģenētiskajā, ikdienas

3.Cilvēks izpilda norīkojumus

->Cilvēks ir pilnība iesaistīts izdziedināšanās procesā

4.Ietekme tikai uz ķermeni

->Tiek novākta pati sakne un atrasts iekšējais bioloģiskais konflikts, kurš ir izveidojis slimību

5.Mēģinājums uzlabot veselību

->Palīdzība, lai cilvēks pats atjauno savu organismu

Izdziedināšanās, atrisinot psiholoģiskās un bioloģiskās problēmas, nekādā ziņā nav pretrunā ar medicīnisko palīdzību. Tieši pretēji, tās viens otru papildina.  Medicīna palīdz diagnosticēt saslimšanas iemeslus, palīdz sašaurināt iemeslus un sniedz labāku izpratni par to, kas notiek ķermenī. Ārstēšana atvieglo stāvokli un palīdz atjaunoties. Dažreiz ir nepieciešama ārkārtas medicīniskā palīdzība un tikai pēc tam emocionālo problēmu sakārtošana
Tāpēc, ka viņiem ir citi uzdevumi un nav tik daudz laika, lai meklētu pašu pirmo slimības iemeslu. Šis dziļais darbs un atbildība gulstas uz pašu pacientu.

 Katram ir sava izvēle:

  • Paļauties uz ārstiem un palikt atsvešinātam no visa, bez sevis izpratnes, bez sevis apzināšanās
  • Tikt skaidrībā ar sevi un atbrīvot lielāko daļu sastingušās enerģijas, kas izpaužas kā slimība un pastāvīgs nespēks

SAS savā praksē pielieto dažādas tehnikas, kuras ir tikušas izstrādātas gadiem un apstiprinājušas savu efektivitāti praksē ar klientiem.

Turpiniet mums sekot!