+44 7477 532981
[email protected]

Kas ir pats galvenais mūsu eksistencē? Protams, ka mūsu ierašanās šajā pasaulē. Bioloģiskā būtība nolasa visus atslēgas momentus, kas notiek mums apkārt mūsu piedzimšanas laikā (grūtniecības laikā), lai pēc tam šo pieredzi izmantotu nākotnē.  Mūsu bioloģiskā būtība iegaumē visu, kas tiek emocionāli pārdzīvots, visu, kas tiek uztverts kā nozīmīgs. Pirmām kārtām tā ir mamma. Ar to mums ir pati tiešākā saikne. Bērns vēl nav pastāvīgs. Viņs neatdala sevi no mammas. Visu, ko pārdzīvo mamma, bērns pārdzīvo kā savu personīgo pārdzīvojumu. Viss, kas notiek, viņš to  uztver, it kā tas notiktu ar viņu. Bioloģija sagatavo viņu izdzīvošanai tajos apstākļos, kuros viņš drīzumā iekļūs. Tāpēc tiek iegaumēts pēc iespējas vairāk.

 

Programmēšanas fāze 
Programmēšanas fāzes periods ir ļoti skarbs. Tiek izlaisti miljardiem spermatozoīdu, un daudzi no tiem tā arī nenonāca līdz mērķim, nespēja pieķerties dzemdei. Nepiedzimušo procents ir diezgan augsts. Šī ir tā fāze, kad tiek nolemts – kļūt man par cilvēku vai nē. Dzīvot vai nedzīvot. Tāpēc, ja neskatoties uz visiem apstākļiem, man tomēr izdevās izdzīvot un piedzimt, tad bioloģija ierakstīs manā zemapziņā šos izdzīvošanas noteikumus, un atsevišķus pārdzīvotos momentus, kā reaģēšanas šablonus.

Atrodiet atbildes uz šiem jautājumiem:

  • Vai jūs bijāt gribēts bērns?
  • Vai viss bija labi, kamēr mamma bija stāvoklī ar jums?
  • Vai grūtniecība bija plānota, vai arī tas notika nejauši?
  • Vai dzemdības bija vieglas?
  • Ko mamma padomāja, kad pirmo reizi jūs ieraudzīja?
  • Vai bērnībā jūs bijāt mīlēts bērns, vai jums vajadzēja ‘’izcīnīt savu vietu zem saules’’?

 

Kā prakse rāda, ļoti daudz mēs nesam sev līdz no tiem laikiem, kad mūsu dzīve tikai sāka likt pamatus. Tāpēc arī to sauc par programmēšanas fāzi. Kāda enerģētika tika ielikta, to, ko atcerās mūsu bioloģija, to arī mēs nesam savā zemapziņā. Mūsos ir kaut kādas sajūtas, emocijas, bet nesaprotam, no kurienes tas viss. Ir pieņēmums, ka tieši šajā fāzē notiek visas dzīves programmēšana. Tas, kas ir bioloģiski ierakstīts kā izdzīvošanas pieredze, tiek ieslēgts, kamēr mēs vēl adaptējamies jaunajos apstākļos, kamēr mēs vēl esam maziņi un mums nav savas pieredzes.

 

Tas, kas tiek pārdzīvots tā ceļa sākumā , ko sauc par ‘’dzīvi’’, noteiks kādā stāvoklī mēs dzīvosim, kā mēs reaģēsim stresa situācijās, kādas traumas mēs pārdzīvosim, ar ko mēs slimosim. Vai mēs dzīvosim upura stāvoklī vai būsim atvērti un drošsirdīgi. Pastāvīgi jutīsimies par kaut ko vainīgi vai ari spēsim realizēties un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi? Jutīsimies pārliecināti vai dzīvosim bailēs un nedrošībā. Būs grūtības veikt izvēli, atliksim uz pēc tam, baidīsimies uzsākt kaut ko jaunu, vai apzināsimies sevi un savas robežas.

 

Pieaugšanas procesā programmas nostiprinās un apstiprinās. Tās pārvēršās dzīves scenārijā. Atstāja bērnudārzā, pārveda uz citu skolu, sodīja par divnieku, izkritu eksāmenos, pirmā mīlestība, pirmais sekss, pirmo reizi aizgāju dzīvot atsevišķi no vecākiem, aprecējos, izšķīros. Tas viss atstāj nospiedumus un neapzināti atspoguļojas visā mūsu dzīvē.  Rezultātā, lai mīlētu, radītu, attīstītos, realizētos – tukšums, nedrošums, vilšanās, bailes.
Lai kā mūsu prāts arī nesaspringtu, ja programma tikai ieslēgta, zemapziņa mūs uzturēs noteiktā stāvoklī, un šai uzturēšanai aiziet daudz dzīves enerģijas. Tā ir neapmierinātība ar sevi un savu dzīvi.
Tad, kad cilvēks neapzinās savas programmas, tad viņš plūst pa straumi: ‘’Sit – tātad mīl’’, ‘’Mūsu dzimtā neviens nav bijis bagāts, tad nav arī vērts neko nemēģināt’’, ‘’Vientulība- mans liktenis’’, ‘’Sievietes liktenis – mīlēt un ciest’’. Cilvēki samierinās ar tādu dzīvi,  ja arī mēģina kaut ko mainīt, tad tikai, lai pierādītu sev, ka viņi dara visu, bet nekas nestrādā, nekas neizdodas.

 
Patiesībā viss ir daudz vienkāršāk. Mūsos notiek zemapziņas programmu darbība un zemapziņas uzdevums ir izdzīvot. Tai nav svarīga dzīves kvalitāte, tai ir svarīgs nodzīvoto dienu daudzums. Bet prātam tieši pretēji – svarīga kvalitāte un pēc iespējas labāki dzīves apstākļi, nekā citiem. Un tad notiek mūžīga iekšējā cīņa. Būtu pietiekami pārstāt šo cīņu un sākt saprast sevi un parādīt zemapziņai, ka tagad apstākļi ir mainījušies, ka dzīve var būt pavisam citādāka, ka var dzīvot citādāk, nevis stāvēt aizsardzības pozā.

 

Izprotot lietu būtību, kā bioloģijas likumi valda pār mums, mūsu dzīvi, mūsu iekšējo stāvokli – tas dod iespēju izmainīt savu dzīves scenāriju.  Ir pienācis laiks pārstāt meklēt iemeslus ārpusē, bet apsēsties un tikt skaidrībā ar sevi un savas ģimenes sistēmu.
Naudas trūkums, aizvainojumi, slimības, sliktas attiecības – pēc kādas shēmas šis viss strādā? Kas guļ pašā saknē? Kas ir patiesais iemesls visam notiekošajam?

Tiem, kuri apzināti vēlas izmainīt savu dzīvi un savu iekšējo pašsajūtu. Jūs varat to darīt paši un varat to darīt kopā ar mani.

Ko es piedāvāju: 

  • Izprast savus pamata reaģēšanas šablonus,
  • Pacelt kopēju dzīves tonusu,
  • Atrisināt gadiem sakrājušās problēmas.

 

Ar ko es vēlos strādāt:
– Tiem, kuri ir iekšēji gatavi izmaiņām,
– Kuri saprot, ka pa vecam vairs nevēlas dzīvot, bet pa jaunam pagaidām neizdodas,
– Nav labsajūtas par nodzīvoto dienu,
– Grūti celties no rītiem,
– Visu laiku sajūta, it kā nedzīvotu savu dzīvi,
– Pastāvīgi pietrūkst naudas,
– Emocionālais fons – bailes, trauksme, nedrošības sajūta,
– Liekas, ka vairs nav spēka, viss apnicis.
Ir pienācis laiks atslēgt vecās programmas.  Ja jūs esat gatavi, tad es uzaicinu pietiekties uz 15 individuālajām sesijām.  Vairāk informācijas šeit
Ja ir kādi jautājumi, rakstiet, zvaniet.



Komentāri

Nav komentāru.

Komentēt šo rakstu