Šajā pasaulē nav nekā nejauša. Ne tas, kas ir mūsu psihē, ne tas, kas ir mūsu dzīvē.

Mēs visi dzīvojam hologrāfiskajā Visumā, kas nozīmē, ka viss mūsu pasaulē sastāv no dzīvām un nedzīvām funkcionālām sistēmām, kuras darbojas pēc vienādiem principiem.

Sistēma – tā ir savstarpēji saistītu elementu kopa, kura kopā sastāda veselu organismu un darbojas kā viens veselums attiecībā pret apkārtējo vidi. Cilvēks pieder pie dzīvās funkcionālās sistēmas.

Jebkurā sistēmā mēs varam atrast saņemšanas un atdošanas funkciju. Katra sistēma un atsevišķs sistēmas elements, t. i., jebkurš elements šajā pasaulē nav izveidots nejauši, bet tāpēc, lai tas izpildītu noteiktu funkciju. Cilvēks nav izņēmums.

Lai mēs katrs saprastu savu dabas doto funkciju, mums no sākuma ir jāsaprot savas iedzimtās īpašības un iedzimtās spējas. Tās, kuras mums ir iedevusi pati Daba un, kuras piepildot, mēs izjūtam to stāvokli, ko sauc par Laimi. Katram šī laimes sajūta izpaužas pilnīgi citādāk.

Kā noteikt savu iedzimto īpašību, spēju kopu un psihes īpatnības? Pašu vārdu ‘spējas’ mēs nevaram aptaustīt. Pareizi? Tā vienkārši ir informācija: gribasspēks, ietiepīgums, reakcijas ātrums utt.

Viss tas, ko mēs nespējam sataustīt, pieder pie enerģijas un informācijas. Kur mēs šo informāciju varam atrast? Protams, ka mūsu psihē. Katrs no mums ir apveltīts ar psihi, kura atspoguļo iedzimtās vēlmes, īpašības, spējas, kas savukārt nosaka cilvēka funkciju.

Psihotips – tā ir cilvēka individuāla psihe, viņa intelekts un domāšanas veids.

Tā kā viens no dabas likumiem ir: ‘viss ir radīts pēc vienas līdzības un viena tēla’, tad mēs šo likumsakarību varam novērot mūsu psihē. Tas, kas atrodas mūsu psihē, atspoguļojas mūsu ķermenī.

Piemēram, cilvēki, kuri izpilda informācijas savākšanas funkciju, ir apveltīti ar tādām īpašībām kā cītīgums un pacietība. Šie cilvēki no dabas ir apveltīti ar apjomīgu ķermeni, jo viņi pēc dabas ir mazkustīgi. Viņu psihe strādā lēnāk un nav īpaši lokana, kas savukārt atspoguļojas viņu ķermenī.

Lai notiktu attīstība, ir nepieciešams izšķirot sakrāto pieredzi, saglabāt to un nodot nākamajai paaudzei. Pretējā gadījumā mums katru reizi vajadzētu no jauna izgatavot riteni, šķēpu un citas lietas. Un tāpēc ir cilvēki, kuru dabas funkcija ir savākt, saglabāt un nodot tālāk informāciju nākamajam paaudzēm.

Tie ir dzimuši skolotāji, pasniedzēji, dažādu jomu zinātnieki, savas lietas speciālisti, enciklopēdisti, cilvēki ar zelta rokām (ja ir realizējuši sevi sabiedrībā). Tie ir tie, kuriem pagātne vienmēr ir saldāka un jaukāka par tagadni un vēl jo vairāk par nākotni. Tādam cilvēkam tas, kas bija agrāk, vienmēr būs daudz patīkamāks nekā tas, kas ir tagad. Viņam tēvs vienmēr ir gudrāks par dēlu un vectēvs – gudrāks par tēvu. Tradīcijas, zināšanas par pagājušo, uzticība savai nācijai, reliģijai, savai ģimenei – tas viss viņam nozīmē īpaši daudz.

Ir dažādas tipāžu klasifikācijas, bet tieši psihotipi (sistēmiskie) atšķiras ar to, ka izdala tos pēc iekšējām spējām un vēlmēm, kas nosaka viņu funkciju. Pirmais, kas to novēroja, bija Z.Freids un pēc tam tālāk attīstīja  V. Tolkačevs

Sistemātiskā vektoru psiholoģija

Psihotips – tas ir noteikts psihes tips, ar iedzimtām īpašībām, spējām un vēlmēm, lai izpildītu savu funkciju. Arhetips – tās ir neapzinātas sociālās lomas, kuras mēs visi izdzīvojam.