Vecais gads ir laiks, lai veidotu atskaiti par pagājušā gada izdarīto un sasniegto, bet jaunais gads ir laiks, lai liktu sev jaunus mērķus un rīcības plānu. Ir jau labi sarakstīt uz papīra visu, ko vēlamies, bet ar to vien nepietiek. Lai mērķis tiktu realizēts, ir jāveic ļoti svarīgs punkts – jārīkojas, un parasti šeit daudzi iestrēgst. Kas parasti ir zem šī iestrēguma stāvokļa? Bailes izgāzties vai bailes kļūdīties.

Cilvēks baidās izgāzties, izskatīties muļķīgi, vai kaut kā tā, kā pašam negribētos. Piemēram, cilvēks vēlas izskatīties kā talantīgs mākslinieks. Kamēr viņš zīmē pats sev un viņa draugi viņam saka ‘’malacis’’, viņam viss ir kārtībā. Bet kad uzrodas vēlme ‘’iziet cilvēkos’’ un parādīt savus darbus plašākam sabiedrības lokam (varbūt pat uzzīmēt kādam par samaksu), tad uzrodas bailes izskatīties ne tik talantīgam māksliniekam, bet vienkārši par kādu netalantīgu amatieri.

Tad, kad cilvēks baidās izgāzties, problēma parasti ir tajā, ka viņš par sevi spriež pēc tā, kā viņu vērtēs citi. Svarīgi – viņš vērtē SEVI. Un tas viss notiek viņa personīgajā galvā. Viņš sev izdomāja iespējamo neveiksmi un izdomāja, kā citi pret viņu attieksies, un arī to, kas viņš būs pēc tā visa un kā viņš jutīsies.

Protams, ka tas viss notiek neapzināti. Lai arī vārds ‘’izdomājis’’ nav īpaši pareizs. Drīzāk – viņš kaut kur to ir redzējis, jutis un viņam liekas, ja viņa bildes novērtēs kā ‘’sūdīgas’’, tad tas nozīmē, ka viņš tiešām rada kaut kādu ‘’sūdu’’. Pārciest tādu nav iespējams, tāpēc labāk nerādīt pasaulei savus darbus, labāk neriskēt. Labāk no sākuma iemācīties darīt visu perfekti un tikai pēc tam izrādīt plašākai publikai.

Pēc būtības sanāk, ka bailes izgāzties – tās ir bailes izskatīties ne tādam, kādam gribētos, lai citi mani redzētu. Reti kurš baidās no neveiksmēm, ja viņu neviens nenovēro. Tāpēc viena no pazīmēm, ka jums ir šīs bailes, ir atvieglojums, kad jūs, piemēram, darbojaties ne no savā vārda. T.i., jūs rakstāt anonīmi blogu vai arī ne zem sava vārda. Vai arī jums ir vēlme aizbraukt uz citu pilsētu, kur jūs neviens nezina un sākt visu no jauna. Vai arī tieksme nomainīt darbu un sākt visu jaunā kolektīvā (izrādīties par tādu, kādu tu gribētu, lai citi tevi redzi).

Bailes no izgāšanas ir saistītas ar to, kā jūs paši sevi redzat – kāds jūs esat savās acīs, ar tēlu, kurš ātri sabrūk, tikko kā jūs sākat sadarboties ar apkārtējo pasauli (it īpaši ar jaunām, jums nezināmām sfērām). Tāpēc, ja jūs esat kaut ko līdzīgu sevī novērojis, ir svarīgi ‘’atsiet’’ sevi un savu darbības sfēru (jūs atsevišķi un tēls atsevišķi). Darbību var izmainīt, bet sevi nē. Atdalīt sevi no savas uzvedības. Uzvedību var izmainīt, bet sevi nē. Atdalīt savu personīgo vērtējumu no citu cilvēku vērtējuma, tāpēc, ka cilvēku ir daudz un vērtējumu arī viņiem ir daudz un dažādi.

Jūs baidāties no neveiksmēm? Pastāstiet, kā tas jums izpaužas un kā jūs tiekat ar to galā?