Emociju slazdā.

Spēcīgas emocijas biedē īpaši tos, kuri ir pieraduši sevi ierobežot, neizrādīt savas jūtas. Tie, kuri uzskata, ka ir ļoti svarīgi kontrolēt sevi, svarīgi ir atskaitīties sev, ko tu dari un kā tu izskaties citu cilvēku acīs. Kad savas emocijas biedē, parādās ‘’lieliska’’ ideja tās kontrolēt. Cilvēkiem, kuriem tas ir raksturīgi, parasti cieš no uzmācīgām domām, perfekcionisma, bailēm pazaudēt kontroli pār savu rīcību, apvainot kādu. Bēgšana no spēcīgām emocijām (un ne tik spēcīgām) – tā ir atteikšanās no milzīgās labsajūtas dzīvē. Sajūta, kad tu jūties piepildīts un apmierināts ar dzīvi, atnāk ar jūtām (caur jušanu), nevis caur gudrām domām. Lai nejustu savas emocijas, cilvēki sāk lietot antidepresantus, neapzinoties, ka tie apspiež jūtas, bet viņam vajag tieši pretējo – just. Kā lai atbrīvo sevi no iekšējās spriedzes, ja nekad nav ļauts sev just to, ko patiesībā jūti? Izpaužot savas emocijas. Izdzīvot neizdzīvoto. Slēgtais aplis – emocijas, neatradušas savu dabīgo izeju, izpauž sevi caur spriedzi, cilvēks mēģina šo spriedzi apspiest, nejust un saspringst vēl vairāk.

Emocijas nesalauž mūs, mūs salauž neadekvāta reaģēšana un neatreaģēšana.

Nav jēgas apspiest savas emocijas, tās vienalga atradīs izeju uz āru – caur trauksmi, bailēm vai citiem psihosomatiskiem simptomiem. Apzinoties, kas izsauc šīs emocijas, izstrādājot emocionālo trauma – ir solis uz iekšējo brīvību.

paDalies ar draugiem

KOMENTĀRI

Komentāru vēl nav

KOMENTĒT ŠO RAKSTU

Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Comment:

Uz augšu