Cik ļoti nepatīkami ir izjust “sliktas” emocijas. Visu laiku gribas no tām atbrīvoties, apdzēst. Mūs kaitina tas, ka mēs nespējam ar tām tikt galā un tās vienmēr atnāk nelaikā. Bailes, tā ir mūsu pamata emocija, kura ļāva cilvēkam izdzīvot vairākus gadsimtus un mums ir jābūt pateicīgiem bailēm, pateicīgiem dabai par to, ka mums ir tāda glābjoša reakcija, citādāk mēs jau sen būtu izmiruši.

Bailes mobilizē organismu, dot piekļuvi pie enerģijas rezervēm. Mums uzrodas iespēja izglābties, vai nu bailes paralizē mūs, mēs pārstājam elpot un sastingstam, it kā izliekamies, ka esam miruši, – arī tā ir sava veida adaptācija situācijai.

Bailes – tā ir aizsardzība. Organisms mēģina mūs brīdināt, ka viņš ir sajutis kādas briesmas. Kad mēs to saprotam un pieņemam, mēs varam viegli ieiet un iziet no baiļu stāvokļa. Bet biežāk tomēr mēs mēģinām neazpināti noturēt bailes, mēģinot no tām atbrīvoties, lamājam sevi par savu ” vājumu”, kā rezultātā iedzenam bailes ” būrī” . Ieslēdzam tās sevī un vairs nelaižam vaļā, un mums liekas, ka it kā baiļu nav, bet patiesība mēs tikai uz kādu laiku novēršam uzmanību no tām un aizmirstam, bet bailes nekur nepaliek, tās vienmēr ir mūsos kā jebkura cita līdz galam neizdzīvota emocija. Bailes iestrēgst mūsos un mēs tās nēsājam sev līdzi. Tērējam savu enerģiju, izjūtam diskomfortu un tas neļauj atslābināties. Ar laiku uzrodas bailes no bailēm. Tās ir emocijas, kuras uzrodas kā kaut kā slikta gaidīšana nākotnē, un tas vēl vairāk pasliktina stāvokli.

Izdomātās bailes

Ir jāsaprot un jāpieņem, ka bailes ir mūsos iebūvētas un tās uzreiz nostrādā, kad uzrodas kaut kas bīstams. Bet vai mēs bieži atšķiram reālos draudus no izdomātajiem?

Kad mēs bēgam no suņa, mēs baidāmies, ka viņa mums iekodīs. Tie ir reāli draudi dzīvībai. Mēs pat neesam vēl viņa zobos, bet zināšanas par to, kā tas var beigties, izsauc baiļu sajūtu. Kad mēs sastopamies ar plēsīgu zvēru, šīs bailes ir attaisnotas, bet ļoti bieži dzīvē ir tā, ka mēs savas bailes izdomājam pilnīgi neapzināti.

Bailes, kad jums ārsts pasaka ‘’briesmīgu’’ diagnozi, tās ir iztēlotās bailes. Iespējams, ka jums vēl nekas nesāp, nav reālu draudu veselībai, bet šī ziņa pati par sevi veido ne īpaši priecīgas ainas un domas prātā. Šīs arī ir reālas bailes, neizdomātas, bet cik bieži mēdz būt, kad mēs izdomājam sev to, kas iespējams nekad arī nenotiks. Uzpūšam no mušas ziloni – ja nu mani atlaiž no darba, ja nu es ar kaut ko saslimstu, ja nu no manis aiziet vīrs, ja nu ar manu bērnu kas notiek…un tā nebeidzami ‘’…ja nu’’…

Visi šie uztraukumi situāciju neuzlabo, tieši pretēji,- pasliktina.

Ir jāatceras, ka mūsu smadzenes neatšķir izdomāto no realitātes un tas nozīmē, ka zemapziņa ierakstīs visu, it kā tas notiktu šeit un tagad. Piemēram, bailes pateikt kaut ko ne tā, pazaudēt savu seju, atpalikt no savas cilts. Ja agrāk no tā cilvēks tiešām varēja ciest, jo bez cilts mūsu senči nespētu izdzīvot, mūs nogalinātu plēsīgi zvēri vai mēs kristu laupītajiem par upuri, tad tagad ar prātu mēs zinām, ka tas nenotiks, bet bailes vienalga ieslēdzas. Senču pieredze ir pārāk bagātīga, tāpēc mēs reaģējām tieši tāpat, it kā, ja mēs kaut ko ne tā pateiksim, tad mūs sadedzinās ugunskurā.

Vēl ir bailes no sāpēm. Kurš no jums nav pārdzīvojis sāpes ķermenī un sāpēs dvēselē? Dažreiz tās liekas neizturamas. Tās atstāj savas pēdas un mums uzrodas bailes atkal iekļūt tajā stāvoklī. Intuitīvi cilvēks sāk izvairīties no visa, kas jebkad viņam licis ciest. Tādā veidā var sākt vispār bez iemesla izbēgt no jaunu attiecību veidošanas, no jaunu mērķu sasniegšanas, no jaunu projektu uzsākšanas, iet peldēties, vadīt automašīnu, nodarboties ar seksu. Iemesls tam visam – protams negatīvā pieredze. Bet miljoniem cilvēku to visu dara un nebaidās!

Iespējams, ka, pirms jūs iekļuvāt situācijā, no sākuma viss bija labi un visdrīzāk arī tālāk viss būs labi, bet tāpēc, ka pirmā pieredze bija negatīva, starp to, kas bija un to, kas varētu būt – stāv jūsu bailes. Kāds iekļūst avārijā, bet vienalga pēc tam sēžas pie stūres, kāds slīkst, bet vienalga pēc tam lien atpakaļ ūdenī, bet kādam no tā visa sāk palikt bailes. Iespējams,  ka sēkliņa iekrita auglīgā augsnē. Iespējams, ka jau ir bijusi vēl agrāka negatīvā pieredze.

Kāpēc ir jātiek skaidrībā ar savām bailēm?

Nu padomā, baidos no ūdens, nu labi, neiešu peldēties, baidos vadīt automašīnu, braukšu ar sabiedrisko transportu. Bet kas patiesībā stāv aiz šīm bailēm? Tās runā par to, ka, ja jums ir baiļu stāvoklis, tad jums ir iekšēji neatrisināts konflikts + līdz galam neizdzīvotās emocijas. Šajā stāvoklī jūsu bioloģija reaģē ar izmaiņām ķermenī vai arī ar programmējošām izmaiņām nākotnē. Tādas izmaiņas nākotnē mēs saucam par – slimībām.

Pie kādām slimībām var novest bailes?

Patiesībā viss ir atkarīgs no pārdzīvojuma intensitātes. Baiļu ietekmē var tik skarti vairāki orgāni. Piemēram, tās pašas bailes kaut ko nepateikt pareizi, bail, ka nezināsi ko teikt cilvēku priekšā var novest pie sevis nevērtēšanas konflikta un tas atspoguļosies uz kauliem. Bailes no šķiršanās – atreaģēs ādā, izsitumi uz ādas. Pat ja nekas vēl reāli nenotiek, bet tā aina, kuru mēs iztēlojamies sev prātā, ka tas varētu notikt, ieslēdz organismā ‘’slimības’’ procesus.

Sajūta, ka nespēju no kaut kā aizbēgt var atspoguļoties uz muskuļiem, bailes no nāves – uz plaušām, bezpalīdzības stāvoklis – uz vairogdziedzeri. Bailes no briesmām nākotnē – uz redzi. Bailes, ka kāds varētu atņemt man mantojumu, neiedot mantojumu, atņemt kādu materiālu vērtību – uz sirdi.

Piebildīšu, ja cilvēks izjūt bailes, tas nekādā ziņā nenozīmē, ka viņš uzreiz saslims. Šīs bailes var arī palikt psihes līmenī, bet bieži notiek tā, ka tieši tas no kā baidies, ar to arī visbiežāk sastopies. Zemapziņā mēs vēlamies atrisināt mūsu iekšējo konfliktu, novākt spriedzi, kura atņem mums enerģiju, tāpēc atkal un atkal iekļūstam līdzīgās situācijās, lai neapzināti izdzīvotu neizdzīvoto.

Paskatieties savām bailēm acīs. Uzzīmējiet tās. Atzīstiet, ka tā ir ilūzija, izdomātas bailes, jo šeit un tagad jums nekādas briesmas nedraud. Neviens nav apdrošināts no nelaimes gadījumiem un nāves, bet tērēt visu savu dzīvi gaidot šo momentu – vai tas ir tā vērts?