Pats galvenais vecāku uzdevums bērna audzināšanā – savu iekšējo problēmu apzināšanās un savas reakcijas apzināšanās uz dažādiem dzīves notikumiem. Pēc tam, izmainot savu uzvedību un attieksmi pret bērnu, rezultātā vecāki sniedz  prieku sev un laimīgu nākotni savam bērnam.

Kas tas ir par fonu?  Kas tās ir par neapzinātām sajūtām vecākiem, kuras ietekmē mūsu bērnus?

 

1. Vainas sajūta

Ja mātei ir pastāvīgs fons, justies vainīgai par visu, tad arī bērns iemācīsies ļoti viegli tā justies. Izjūtot vainas sajūtu par visu un par visiem, pie nekā laba nenovedīs. Rezultāts bērnam var būt šāds: pastāvīga ciešanu sajūta, nepārliecinātība pār sevi, sliktas atzīmes skolā, izdabāšana citiem, savu vēlmju noliegšana.

 

Problēmas risinājums: mātei ir jāapzinās šīs sajūta sevī un jāizstrādā ar speciālu psihotehnoloģiju palīdzību.

 

2.Iekšējā nevēlēšanās uzņemties atbildību uz sevis/būt pieaugušai.

Tas ir tad, kad mātes iekšējais ”pieaugušais” izskatās pēc infantīla bērna. Iekšējā bezpalīdzības sajūta.
Kā tas ietekmē bērnu: nepieaugusi māte – tā ir ļoti smaga nasta bērniem. Viņi nesaprot pie kāda krasta viņiem ir jāpiestāj un mamma viņiem nav autoritāte.Rezultātā arī bērnam neattīstās iekšējais pieaugušais.

 

Problēmas risinājums: ”izaugt” mammai, lai sajustos kā pieaugušai un būt  gatavai uzņemties atbildību par sevi un saviem bērniem.

 

3. Neatrisināts konflikts ar savu māti

Ja tāds konflikts pastāv, tad tie ir jārisina.
Kā tas ietekmē bērnu: pastāvīga mammas neapmierinātība ar savu mammu, kas ārēji izpaužas kā neiecietība pret saviem bērniem. Bieži tādas mammas saka, ka nespēj izjust mīlestību pret savu bērnu. Dažreiz ir domas, ka labāk būtu, ja tas bērns nebūtu piedzimis. Šāds domāšanas veids var neapzināti ietekmēt bērna tālāko likteni un bērnam būs problēmas ar sevis identifikāciju.

Problēmas risinājums: Risināt konflikta attiecības gan ar savu māti, gan ar savu tēvu. Tad, kad tas tiks atrisināts, var teikt, ka dzīve ir izdevusies.

 

4. Neapmierinātība par sevis nerealizēšanu dzīvē.

Mamma, kura sēž pastāvīgā dekrētā – tā, protams, ir ‘’mīloša māte, pavarda glabātāja, sieviete, kura ir īstenojusi savu sievietes misiju’’ u.t.t
Kā ir patiesībā?

Tā ir nogurusi un nelaimīga sieviete, kura nespēj sākt strādāt pati ar sevi, veidot savu dzīvi, realizēt savus sapņus un mērķus.
Kā tas ietekmē bērnu: tas ietekmē ļoti spēcīgi un spēj nodarīt dziļu ļaunumu bērna attīstībai. Tas pat var būt sliktāk, nekā pastāvīgi strādājošā mamma, kuras nekad nav mājās.

Tad, kad mammas emocionālā fona pamatā ir ‘’ es visu daru negribot, man nekas šeit nepatīk, es nedaru to, ko es patiesībā vēlētos darīt’’, bērns sāk justies tāpat. Rezultātā – apātija garantēta.

Bērns tiek ieprogrammēts, ka dzīve – tā ir ļoti neinteresanta lieta. Viņš pārstāj būt aktīvs, ja vēl mazi bērni spēj saglabāt kaisli par dzīvi, tad esot jau pusaudzim, šis stāvoklis sāk izdzist. Tāpēc tieši visbiežāk pašnāvības, bēgšana no mājam un depresijas, iestājās vecumā no 13 – 17 gadiem.

Problēmas risinājums: Mammai ir jāsāk nodarboties ar sevi un jārealizē sevi sabiedrībā.

 

5. Nerealizēta sievišķība un nabadzīga seksuālā dzīve (vai arī vispār nav seksuālo atttiecību).

Šī tēma ir daudz dziļāka un ar to ir jāstrādā. Sievišķība un seksualitāte nav tikai augstpapēžu kurpes un nokrāsotas lūpas. Ar to vēl nepietiek.

Ja vīrieša funkcija ir ‘’karš’’ – atkarot teritoriju, iet kaujā, prast sniegt otram sāpes, aizstāvēt sevi un savu ģimeni, tad sievietes funkcija ir ‘’miers’’ – līdzjūtības audzināšanā sevī, sievišķība un seksualitāte.

Kā tas ietekmē bērnu, ja mammai nav veselīgu seksuālo attiecību: ja mamma kautrējās pat par to runāt, ja tēma ‘’sekss’’ viņai ir ‘’tabū’’ zona, tad arī bērns neuzzinās šo dzīves daļu. Pie tam, visam nāks klāt kauna sajūta, kura būs saistīta ar šo dzīves daļu, tāpēc, ka arī māte izjūt kaunu par to. Sava ķermeņa nepieņemšana un problēmas izveidot harmoniskas attiecības

Problēmas risinājums: no sākuma izanalizēt vai viss šajā sfērā ir kārtībā un tad sākt risināt.

 

Tāpēc teiciens ‘’Bērns slimo – ārstējiet māti’’, ir pat vairāk nekā precīzs. No mātes emocionālā stāvokļa būs atkarīga visa bērna dzīve. Māte programmē savā bērna nākotni. Bērns – tā ir viņas sēkliņa un tas, kā viņa rūpēsies par šo sēkliņu, būs atkarīgs no mātes dzīves uztveres un pārliecībām. 

Ja viss augstāk aprakstītais skar arī tevi, tad tas ietekmēs ne tikai bērna pašsajūtu, bet arī viņa veselību. Ja vēlies sākt ar sevi strādāt,  piesakies skolas  kursā ”Apzinātā Veselība”